Jau šīs nedēļas nogalē Barselonas trasē risināsies Formula 1 čempionāta piektais posms - Spānijas GP. Čempionāta līderis Fernando Alonso centīsies uzvarēt arī savu skatītāju priekšā, tomēr ceļā uz savu pirmo uzvaru šajā sezonā ir arī Mihaels Šūmahers. Kādam būs jāpaliek tukšā vai vismaz bez uzvarētāja kausa.
PIRMSSAKUMI

Spānijas GP Formula 1 kalendārā parādījās jau šī čempionāta pastāvēšanas otrajā sezonā - 1951. gadā un kopā ar īsiem pārtraukumiem ir notikušas 34. Spānijas Lielās Balvas izcīņas. Pirmo Spānijas GP uzvarēja leģendārais Huans Manuels Fanhio, kurš tolaik ar "Alfa Romeo 159" bija nepārspējams.

Kopš 1991. gada Spānijas GP risinās Katalonijas trasē ("Circuit de Catalunya") Barselonas pievārtē. Pirmo sacīksti Barselonā uzvarēja Naidžels Mansels ar "Williams Renault" mašīnu. Bet kopumā Spānijas GP ir risinājies piecās dažādās trasēs. Pirms Barselonas trases šo godu nesa Pedralbes (2 sacīkstes), Haramas (9), Heresas (5) un Montdžui (4) trases. Pēdējā no tām bija pilsētas ielu trase un vijās caur Barselonas priekšpilsētas parku.

Tādejādi šī gada izcīņa, ka solās kļūt par gigantu "Renault" un "Ferrari" divcīņu, būs 35. Spānijas Lielā Balva un 15. Formula 1 sacīkste Barselonas trasē.

BARSELONAS TRASE

No visām patreizējām F1 trasēm Katalonijas aplis pēdējās dekādes laikā no izmaiņām ir cietis vismazākajā mērā. Nav jau arī nekāds brīnums. Varbūt mums liekas, ka šeit formulas braukušas vienmēr, taču pirmoreiz F1 sacīkstes šeit notika tikai 1991. gadā. Pirms šīs sezonas "Circuit de Catalunya" tika atjaunotas vairākas tribīnes un uzliets jauns asfalta segums.

Patreizējais aplis ir 4,627 km garš. 1995. gadā pēc iepriekšējā gadā notikušajām avārijām (Airtona Sennas un Rolanda Racenbergera nāves Imolā un Karla Vendlingera smagās avārijas Monako) FIA uzstāja par S-veida līkuma ieviešanu uz taisnes, kas savieno "Campasa" un "Caixa" līkumus. Taču, par laimi, drīz vien šis “nejaukums” atkal tika aizvākts.

Gads

Uzvarētājs

Mašīna

2004 M. Schumacher Ferrari F2004
2003 M. Schumacher Ferrari F2003GA
2002 M. Schumacher Ferrari F2002
2001 M. Schumacher Ferrari F2001
2000 Mika Hakkinen McLaren MP4/15
1999 Mika Hakkinen McLaren MP4/14
1998 Mika Hakkinen McLaren MP4/13
1997 Jacques Villeneuve Williams FW19
1996 M.Schumacher Ferrari F310
1995 M. Schumacher Benetton B195
1994 Damon Hill Williams FW16
1993 Alain Prost Williams FW15C
1992 Nigel Mansell Williams FW14B
1991 Nigel Mansell Williams FW14
1990 Alain Prost Ferrari F1-90-2
1989 Ayrton Senna McLaren MP4/5
1988 Alain Prost McLaren MP4/4
1987 Nigel Mansell Williams FW11B
1986 Ayrton Senna Lotus 98T
1981 Gilles Villeneuve Ferrari 126CK
1979 Patrick Depailler Ligier JS11
1978 Mario Andretti Lotus 79
1977 Mario Andretti Lotus 78
1976 James Hunt McLaren M23
1975 Jochen Mass McLaren M23
1974 Niki Lauda Ferrari 312B3
1973 Emerson Fittipaldi Lotus 72D
1972 Emerson Fittipaldi Lotus 72D
1971 Jackie Stewart Tyrrell 003
1970 Jackie Stewart March 701
1969 Jackie Stewart Matra MS80
1968 Graham Hill Lotus 49
1954 Mike Hawthorn Ferrari 553/555
1951 J-M. Fangio Alfa Romeo 159

Trase pirmām kārtām tika būvēta motociklu sacensību vajadzībām. Tas arī nav nekāds pārsteigums, ka valstī, kur deviņdesmitajos gados vadošie sportisti bija Alekss Krivijē un Karloss Sainss, pirmā vietā bija motosports un rallijs. Tomēr Formula 1 bija liels kārdinājums un dizaineri izmainīja trasi, lai tā atbilstu šī 'karaliskā autosporta' prasībām. Galarezultāts bija tāds, ka trase tik ļoti iepatikās komandu vadītājiem, ka tagad tā ir viena oficiālajām testu trasēm un līdz ar to pilotiem pazīstama labāk, nekā jebkura cita. F1 aprindās pat klejo joki, ka daudziem britu mehāniķiem Barselonas apkaimē ir sava(s) senjorita(s), pie kuras viņam sanāk ciemoties daudz vairāk nekā pavadīt laiku mājās ar ģimeni.

Atgriežoties pie pašas trases konfigurācijas, tajā ir vairāki liela ātruma līkumi un taisnes, līdz ar to liela nozīme ir aerodinamikai. Trases virsma pat pēc asfalta seguma atjaunošanas ir visai viļņaina, līdz ar to formulām jābūt vēl izturīgākām nekā parasti. Barselonas trases ātrajos līkumos mašīnu kreisā priekšējā daļa "kļūst" krietni smagāka un tas var izraisīt saķeres zudumu. Spēcīgā centrbēdzes spēka dēļ, pilotiem šī ir fiziski smaga trase, sevišķi viņu kakliem, jo tiem vēl jātur arī smagās ķiveres.

Daudziem pilotiem Barselonas trase nešķiet visai pievilcīga viena iemesla dēļ - daudzie simti kilometri pirmssezonas testos, kas pavadīti šeit ir krietni mazinājuši vēlmi atkal doties Barselonas trasē. Neskatoties uz to, ka šeit tik ļoti bieži notiek testi, mašīnu noregulēt Barselonas trases īpatnībām nav nemaz tik vienkārši. Turklāt ļoti bieži galvassāpes pilotiem un inženieriem sagādā spēcīgais vējš, kas šajā atklātajā vietā nav retums.

FAVORĪTI 2005

Pēc 'muskuļu demonstrēšanas' Sanmarīno GP "Ferrari" komanda nenoliedzami ir galvenais favorīts uz uzvaru Spānijas GP. Nevar aizmirst, ka Barselonā sarkanajiem un it īpaši Mihaelam Šūmaheram pēdējos gadus ir veicies ļoti labi. Lai gan Barselona būs māju trase Fernando Alonso, spānis šoreiz nebūs galvenais favorīts uz uzvaru, taču viens no konkurentiem noteikti. "Renault" komanda šogad ir uzbūvējusi mašīnu, ar kuru var cīnīties par uzvaru jebkurā trasē. Arī Barselonā.

Vēl pie nenoliedzamiem favorītiem var pieskaitīt "McLaren", kuru iespējas izcīnīt šīs sezonas pirmo uzvaru iepriekšējā posmā Imolā palika neizmantotas tehnisku iemeslu dēļ. Tātad vadošo trijnieks Spānijā: Šūmahers-Alonso-Raikonens. Pie noteiktu apstākļu sakritības 'trīsvienības' savstarpējā rēķinu kārtošanā varētu iesaistīties arī Džankarlo Fisikella ("Renault"), Džensons Batons ("BAR"), Rubenss Barikello ("Ferrari") vai jebkurš no "Williams" pilotiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!