Spānijas GP Formula 1 kalendārā parādījās jau šī čempionāta pastāvēšanas otrajā sezonā - 1951. gadā un kopā ar īsiem pārtraukumiem ir notikušas 34. Spānijas Lielās Balvas izcīņas. Pirmo Spānijas GP uzvarēja leģendārais Huans Manuels Fanhio, kurš tolaik ar "Alfa Romeo 159" bija nepārspējams.
Kopš 1991. gada Spānijas GP risinās Katalonijas trasē ("Circuit de Catalunya") Barselonas pievārtē. Pirmo sacīksti Barselonā uzvarēja Naidžels Mansels ar "Williams Renault" mašīnu. Bet kopumā Spānijas GP ir risinājies piecās dažādās trasēs. Pirms Barselonas trases šo godu nesa Pedralbes (2 sacīkstes), Haramas (9), Heresas (5) un Montdžui (4) trases. Pēdējā no tām bija pilsētas ielu trase un vijās caur Barselonas priekšpilsētas parku.
Tādejādi šī gada izcīņa, ka solās kļūt par gigantu "Renault" un "Ferrari" divcīņu, būs 35. Spānijas Lielā Balva un 15. Formula 1 sacīkste Barselonas trasē.
BARSELONAS TRASE
No visām patreizējām F1 trasēm Katalonijas aplis pēdējās dekādes laikā no izmaiņām ir cietis vismazākajā mērā. Nav jau arī nekāds brīnums. Varbūt mums liekas, ka šeit formulas braukušas vienmēr, taču pirmoreiz F1 sacīkstes šeit notika tikai 1991. gadā. Pirms šīs sezonas "Circuit de Catalunya" tika atjaunotas vairākas tribīnes un uzliets jauns asfalta segums.
Patreizējais aplis ir 4,627 km garš. 1995. gadā pēc iepriekšējā gadā notikušajām avārijām (Airtona Sennas un Rolanda Racenbergera nāves Imolā un Karla Vendlingera smagās avārijas Monako) FIA uzstāja par S-veida līkuma ieviešanu uz taisnes, kas savieno "Campasa" un "Caixa" līkumus. Taču, par laimi, drīz vien šis “nejaukums” atkal tika aizvākts.
Gads |
Uzvarētājs |
Mašīna |
2004 | M. Schumacher | Ferrari F2004 |
2003 | M. Schumacher | Ferrari F2003GA |
2002 | M. Schumacher | Ferrari F2002 |
2001 | M. Schumacher | Ferrari F2001 |
2000 | Mika Hakkinen | McLaren MP4/15 |
1999 | Mika Hakkinen | McLaren MP4/14 |
1998 | Mika Hakkinen | McLaren MP4/13 |
1997 | Jacques Villeneuve | Williams FW19 |
1996 | M.Schumacher | Ferrari F310 |
1995 | M. Schumacher | Benetton B195 |
1994 | Damon Hill | Williams FW16 |
1993 | Alain Prost | Williams FW15C |
1992 | Nigel Mansell | Williams FW14B |
1991 | Nigel Mansell | Williams FW14 |
1990 | Alain Prost | Ferrari F1-90-2 |
1989 | Ayrton Senna | McLaren MP4/5 |
1988 | Alain Prost | McLaren MP4/4 |
1987 | Nigel Mansell | Williams FW11B |
1986 | Ayrton Senna | Lotus 98T |
1981 | Gilles Villeneuve | Ferrari 126CK |
1979 | Patrick Depailler | Ligier JS11 |
1978 | Mario Andretti | Lotus 79 |
1977 | Mario Andretti | Lotus 78 |
1976 | James Hunt | McLaren M23 |
1975 | Jochen Mass | McLaren M23 |
1974 | Niki Lauda | Ferrari 312B3 |
1973 | Emerson Fittipaldi | Lotus 72D |
1972 | Emerson Fittipaldi | Lotus 72D |
1971 | Jackie Stewart | Tyrrell 003 |
1970 | Jackie Stewart | March 701 |
1969 | Jackie Stewart | Matra MS80 |
1968 | Graham Hill | Lotus 49 |
1954 | Mike Hawthorn | Ferrari 553/555 |
1951 | J-M. Fangio | Alfa Romeo 159 |
Trase pirmām kārtām tika būvēta motociklu sacensību vajadzībām. Tas arī nav nekāds pārsteigums, ka valstī, kur deviņdesmitajos gados vadošie sportisti bija Alekss Krivijē un Karloss Sainss, pirmā vietā bija motosports un rallijs. Tomēr Formula 1 bija liels kārdinājums un dizaineri izmainīja trasi, lai tā atbilstu šī 'karaliskā autosporta' prasībām. Galarezultāts bija tāds, ka trase tik ļoti iepatikās komandu vadītājiem, ka tagad tā ir viena oficiālajām testu trasēm un līdz ar to pilotiem pazīstama labāk, nekā jebkura cita. F1 aprindās pat klejo joki, ka daudziem britu mehāniķiem Barselonas apkaimē ir sava(s) senjorita(s), pie kuras viņam sanāk ciemoties daudz vairāk nekā pavadīt laiku mājās ar ģimeni.
Atgriežoties pie pašas trases konfigurācijas, tajā ir vairāki liela ātruma līkumi un taisnes, līdz ar to liela nozīme ir aerodinamikai. Trases virsma pat pēc asfalta seguma atjaunošanas ir visai viļņaina, līdz ar to formulām jābūt vēl izturīgākām nekā parasti. Barselonas trases ātrajos līkumos mašīnu kreisā priekšējā daļa "kļūst" krietni smagāka un tas var izraisīt saķeres zudumu. Spēcīgā centrbēdzes spēka dēļ, pilotiem šī ir fiziski smaga trase, sevišķi viņu kakliem, jo tiem vēl jātur arī smagās ķiveres.
Daudziem pilotiem Barselonas trase nešķiet visai pievilcīga viena iemesla dēļ - daudzie simti kilometri pirmssezonas testos, kas pavadīti šeit ir krietni mazinājuši vēlmi atkal doties Barselonas trasē. Neskatoties uz to, ka šeit tik ļoti bieži notiek testi, mašīnu noregulēt Barselonas trases īpatnībām nav nemaz tik vienkārši. Turklāt ļoti bieži galvassāpes pilotiem un inženieriem sagādā spēcīgais vējš, kas šajā atklātajā vietā nav retums.
FAVORĪTI 2005
Pēc 'muskuļu demonstrēšanas' Sanmarīno GP "Ferrari" komanda nenoliedzami ir galvenais favorīts uz uzvaru Spānijas GP. Nevar aizmirst, ka Barselonā sarkanajiem un it īpaši Mihaelam Šūmaheram pēdējos gadus ir veicies ļoti labi. Lai gan Barselona būs māju trase Fernando Alonso, spānis šoreiz nebūs galvenais favorīts uz uzvaru, taču viens no konkurentiem noteikti. "Renault" komanda šogad ir uzbūvējusi mašīnu, ar kuru var cīnīties par uzvaru jebkurā trasē. Arī Barselonā.
Vēl pie nenoliedzamiem favorītiem var pieskaitīt "McLaren", kuru iespējas izcīnīt šīs sezonas pirmo uzvaru iepriekšējā posmā Imolā palika neizmantotas tehnisku iemeslu dēļ. Tātad vadošo trijnieks Spānijā: Šūmahers-Alonso-Raikonens. Pie noteiktu apstākļu sakritības 'trīsvienības' savstarpējā rēķinu kārtošanā varētu iesaistīties arī Džankarlo Fisikella ("Renault"), Džensons Batons ("BAR"), Rubenss Barikello ("Ferrari") vai jebkurš no "Williams" pilotiem.