Latvija ir unikāla teju visā Eiropā ar to, ka pie mums apritē ir visu trīs tipu ziemas riepas – mīkstās bezradžu jeb t.s. frikcijas (skandināvu tipa) riepas, cietākas jeb t.s. Centrāleiropas ziemas riepas, kā arī arktiskās riepas ar radzēm.
Riepu tirgotāji jokojot pat izdala vēl ceturto ziemas riepu klasi – radžu riepas bez radzēm. Lielākie ražotāji riepas gan radžo jau rūpnīcā, tomēr ir protektori, kas veikalus sasniedz ar tukšiem caurumiem.
Radžotās riepas pēc iepriekšējās siltās ziemas kritušas pircēju nežēlastībā, taču vēl pirms gada uznākusī bargā ziema arī nepalielināja radžu riepu noietu. Tie ir 10 – 15% ziemas riepu tirgus. Salīdzinājumam – Igaunijā tie ir gandrīz 70%, Lietuvā – mazāk par 10%. Tas ir arī saprotams, jo ar radžu riepām tālāk par Lietuvas - Polijas robežu netikt.
Vairums jaunu ziemas riepu pircēju izvēlas mīkstās riepas, kuras pēc saķeres parametriem maz atpaliek no radžu riepām, turklāt ir klusākas. Ierobežotais pieļaujamā ātruma indekss tās padara nepiemērotas ceļojumiem uz ārzemēm, kur pieejami ātrgaitas ceļi. Turklāt riepas ir ļodzīgākas un ātrāk dilst, tāpēc pilsētnieki biežāk izvēlas cietā sastāva riepas.
Kā viegli noprast, svarīgākais riepu izvēlē ir izvērtēt, kur un cik daudz ar automašīnu galvenokārt tiks braukts. No svara ir arī cenas faktors, jo "premium" klases ziemas riepas ir dārgas. Tomēr ziemā no riepām atkarīgs daudz vairāk nekā vasarā, tāpēc ir vērts piemaksāt par savu un citu drošību. Turklāt, rīkojoties tālredzīgi, ar vienu komplektu var nobraukt pat trīs ziemas.
Lai cik laba būtu mūsu sniega izjūta, riepas dilst, un ziemas riepas jo īpaši. Ja riepa nedilst, tā nestrādā. Pieļaujamais minimālais ziemas riepas protektora dziļums Latvijā ir 4 milimetri, kas jau ir labi, ņemot vērā, ka Lietuvā tie ir 3 milimetri, bet, piemēram, Vācijā tie paši 1,6 mm kā vasaras riepām.
Dažādu preses izdevumu un neatkarīgu organizāciju testos pierādīts, ka ziemas riepa ar 4 mm atlikušo protektoru ir ievērojami vājāka par jaunu riepu pilnīgi visos svarīgākajos parametros, dažos pat par 50% un vairāk. Ja runa ir par bremzēšanas ceļu vai akvaplanēšanu, tas ir bīstami.
Jaunais riepas protektora dziļums parasti ir 8 – 9 milimetri, un itin bieži riepu maiņas brīdī atklājas, ka pēc iepriekšējās ziemas atlikuši tikai 5 – 6 mm. Ko iesākt? Eksperti rekomendē nešķiesties ar naudu, bet turpināt braukt ar tām pašām riepām. Ja nobraukums nav liels, pavasarī riepas varēs mierīgu sirdi izmest. Ja nākas braukt vairāk, riepas var nomainīt pret jaunām tieši ziemas vidū, kad cenas tradicionāli kļūst zemākas.
Atcerieties:
- Automašīna ar vislētākajām ziemas riepām uz slidena ceļa ir drošāk vadāma nekā ar vislabākajām vasaras riepām.
- Ja ziemas riepas glabājas uzmontētas uz diskiem, pirms uzlikšanas uz automobiļa, tās jāpārbalansē.
- Noveco ne tikai riepa, bet arī ventiļi. Lai meistars tos pārbauda!
- Pirms vai tūlīt pēc riepu maiņas (bet vislabāk vienlaikus) vajadzētu pārbaudīt automašīnas ritošo daļu un savirzi. Neliela novirze no normas uz vasaras riepām varēja palikt nepamanīta, bet ziemas riepu "noēdīs" daudz izteiktāk.
- Lai riepa labi bremzētu, vajag ne tikai labu protektoru, bet arī labas bremzes. Bremžu sistēmas pārbaude pirms ziemas ir ļoti ieteicama.
- Regulāri pārbaudiet spiedienu riepās. Ziemas riepas pret to ir jūtīgākas, un "ziņo" par neatbilstību ar pasliktinātu vadāmību, paaugstinātu degvielas patēriņu un nodilumu.
- Uzmetiet aci rezerves ritenim – tas var noderēt arī ziemā;
- Ja viens riepu pāris ir labāks par otru, tas vienmēr jāuzstāda priekšā – neatkarīgi no piedziņas veida.
- Ziemas riepu izmantošana ziemā, bet vasaras – vasarā paildzina to ekspluatācijas laiku vidēji par 30-50%.
- Ieteicamā vidējā diennakts gaisa temperatūra, pie kuras speciālisti neiesaka kavēties ar riepu maiņu, ir +5 – +7 grādi. Aukstākā laikā vasaras riepas kļūst pārlieku cietas, un to saķere pasliktinās pat sausā laikā.