Prasības pret degvielu, bez šaubām, atšķiras dažādās pasaules vietās. Un tam ir objektīvi iemesli. To, kādu redzam savu ideālo degvielu, ietekmē gan valstu dažādā ekonomiskā situācija, iedzīvotāju pirktspēja, likumdošana un vispārējā nodokļu politika, attieksme pret vides aizsardzības jautājumiem, saimnieciskās darbības tradīcijas un daudzi jo daudzi citi faktori. Taču, lai kurā pasaules valstī mēs dzīvotu, viens aspekts šajā jautājumā mūs vieno – dienas beigās mēs sēdīsimies vienās un tajās pašās automašīnās.
1998. gadā Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāji nāca klajā ar iniciatīvu radīt visā pasaulē vienotus degvielas kvalitātes standartus ar konsultatīvu raksturu – tie kalpotu kā vadlīnijas gan degvielas un autotransporta ražotājiem, gan politikas veidotājiem un, protams, pašiem autobraucējiem, kas vienmēr varētu paļauties uz neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Tā 1998. gadā tika likti pamati Pasaules degvielas hartai (WWFC – World Wide Fuel Charter). Šodien tajā iekļautās prasības ir daudz augstākas nekā Eiropas dīzeļa EN 590 kvalitātes standartā. Būtiski, ka šī harta atspoguļo pašu autoražotāju prasības, kamēr, piemēram, EN 590 standarts, kas šobrīd ir saistošs visām Eiropas Savienības valstīm, nosaka tikai dīzeļdegvielas minimālo kvalitātes līmeni, kas nepieciešams, lai nodrošinātu automašīnas garantiju. Hartas ieteikumi ir balstīti plašā izpētes darbā un pieredzē, kas apkopota, izmantojot dažādas degvielas visā pasaulē.
"Pasaules degvielas harta tiek nemitīgi atjaunota, ņemot vērā jaunākos pētījumus un jaunākās tirgū pieejamās degvielas. Hartas jaunākajā izdevumā ir iekļauta jauna, 5. kategorija, kurā apkopotas stingrākās prasības pret degvielas kvalitāti no tehniskā un arī lietotāja viedokļa. Šī kategorija ir izstrādāta tirgiem ar īpaši augstām prasībām degvielas efektivitātei un emisiju kontrolei. Atšķirībā no starptautiskajiem degvielas standartiem, kas vienmēr ir kompromiss starp iesaistītajām pusēm, piemēram, vides ekspertiem, autotransporta ražotājiem, likumdevējiem u.c., hartā apkopotās prasības parāda, kāda būtu degviela, ja tas būtu atkarīgs no autotransporta ražotājiem vien. Hartas ekspertu grupa var atļauties domāt tikai par saviem spēkratiem kvalitātes ziņā labāko degvielu, neņemot vērā citus faktorus, piemēram, ražošanas izmaksas. "Neste" korporācijā 1994. gadā tika veikti pirmie laboratoriskie pētījumi, lai izstrādātu atjaunojamās degvielas, savukārt gadu vēlāk tika veikti pirmie eksperimenti ar mērķi radīt 100% atjaunojamu degvielu. Esmu gandarīts, ka unikālā dīzeļdegviela "Neste Pro Diesel" bija pirmā dīzeļdegviela, kura atbilst visstingrākajiem hartas ieteikumiem," skaidro "Neste" korporācijas tehniskais speciālists Tūka Hartika.
Pasaules degvielas hartā transportlīdzekļu un dzinēju ražotāji atbalsta atjaunojamās dīzeļdegvielas jeb hidrogenētās augu eļļas (HVO) izmantošanu kā videi draudzīgu risinājumu, kurš nerada risku izraisīt problēmas spēkratu dzinējos. No šī gada 1. aprīļa spēkā stājas izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz būtiskas izmaiņas Latvijas tirgū nopērkamajai dīzeļdegvielai. Saskaņā ar šīm izmaiņām, periodā no 16. aprīļa līdz 31. oktobrim pēc degvielas tirgotāja izvēles dīzeļdegvielai obligāti jāpievieno biodīzeļdegviela, kas ražota no rapšu sēklu eļļas (rapša metilesteris) vai dīzeļdegviela, kas ražota no atjaunojamajiem resursiem – biomasas. Biodīzeļdegvielu var pievienot 4,5-7% apmērā, savukārt atjaunojamajai dīzeļdegvielai nav maksimālā ierobežojuma, tā jāpievieno vismaz 4,5% apmērā. "Neste" kā vadošais atjaunojamo resursu dīzeļdegvielas ražotājs pasaulē, turpmāk arī Latvijā saviem klientiem piedāvās augstākās kvalitātes "Neste" atjaunojamo dīzeļdegvielu, kas tiks pievienota "Neste" dīzeļdegvielai. Tādējādi "Neste" spērusi platu soli pretī nākotnes degvielai, piedāvājot degvielu, kas apmierina gan autobraucēju, gan pret apkārtējo vidi atbildīgas sabiedrības augstās prasības.
