Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis pirmo mašīnu pirka vēl 80. gados, padomju laikos. "Mammas draudzene bija izstāvējusi piecpadsmit gadu rindu uz jaunu mašīnu. "Pelēcīša" (VAZ 21063) oficiālā cena bija 9900 rubļu, es to nopirku par 20 000 rubļu," atminas Prūsis.
Toreiz tā bija ikdiena: gadu gadiem garas rindas, un tiklīdz kārotā mašīna iegūta, tā uzreiz uz Rumbulu – pārdot par dubultu cenu. Mašīna bija "mūža pirkums", jo bija pārliecība, ka ar konkrēto autiņu būs jābrauc visu dzīvi vai vismaz pusi no tās. Auto obligāti tika turēts garāžā, turklāt nebija nekādas nozīmes tam, vai garāža bija tuvu mājām, vai arī līdz tai bija jābrauc ar diviem sabiedriskā transporta līdzekļiem.
"Nobraucu piecus gadus un pārdevu, šķiet, pat dārgāk, nekā nopirku. Taču tas ir 90. gadu paradokss, kas vairs nav iespējams," stāsta bobsleja izlases treneris, kas nu divus gadus pavadījis pie "BMW X5" stūres.
"Protams, tagad esmu izlutināts," viņš atzīst. Aktīvām sporta gaitām gan vispiemērotākie ir komfortabli, pagarināti busiņi, kuros, braucot uz nometnēm, var ērti ielikt arī boba slieces. "Tad nav jādomā, vai visam pietiks vietas. Vienkārši sakravājies un dodies ceļā," atzīst pieredzējušais sportists.
Skeletonists Martins Dukurs pirmo mašīnu nopirka īsi pēc tam, kad saņēma autovadītāja apliecību. Par padomdevēju pieaicinājis brāli Tomasu un devies uz Vāciju. "Brālim jau toreiz bija pieredze, viņš zināja plačus, kuros bija vērts meklēt auto," stāsta Martins. Acīs iekritis diezgan īpašais "golfiņš" "Fire and Ice" violetā krāsā. Taču mašīna bija visai bēdīgā stāvoklī.
"Atradām krēslu, kādā darbnīcā pārmontējām, lai mašīnu var aizgādāt līdz vilcējam, kas to atveda uz Latviju," atminas Dukurs. Te auto, protams, sataisīja un vairākkārtējais pasaules un Eiropas čempions ar to nobrauca aptuveni gadu. Tiesa, konkrētajam modelim bijušas dažas dekoratīvas detaļas, kuru atrašana reizēm prasījusi lielas pūles.
"Kad cilvēkam ir ap divdesmit, mašīna ir svarīga pati par sevi. Tad vislielākā nozīme ir emocijām, aiz priekiem var teju nakšņot mašīnā. Protams, laika gaitā prioritātes mainās. Tagad svarīgāki ir praktiskie aspekti – drošība, ērtības. Ja ir ģimene un bērni, tad mašīnā visam jābūt vietai," skaidro Martins. Skeletonists, kas pēdējos gados izmantojis arī "BMW X6", atzīst, ka viņam patīk dinamiski auto ar vieglu gaitu.
"Neskatījāmies neko konkrētu, vienkārši piemērotu mašīnu labā stāvoklī," atzīst sportists. Viņš atceras, ka papildus pēc sludinājuma pircis glītus lietos diskus. Tirgotāji izrādījušies diezgan bandītiska paskata puiši. Protams, viss beidzies labi, taču neomulīga sajūta bijusi gan. Ar pirmo "bembi" nobraucis trīs vai četrus gadus, bet pēdējos pāris gadus braucis ar "BMW X6".
"Protams, ir svarīgi, lai auto ir pievilcīgs izskats, taču prioritāte ir ērta, ietilpīga mašīna, lai nebūtu jādomā, kā ģimenei sasēsties," atzīst 2016. gada pasaules čempions.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
