Pēc ikgadējā "Bonus - Malus" klašu pārrēķina pasliktinājusies apdrošināšanas riska klase juridiskām personām gandrīz visās transportlīdzekļu grupās, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.
"Bonus - Malus" klašu samazinājums īpaši attiecināms uz kravas un pasažieru pārvadātājiem. Turklāt šī tendence, ka kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāji izraisa arvien vairāk ceļu satiksmes negadījumus, ir vērojama ne tikai par pērno periodu, bet jau vairākus gadus pēc kārtas.
Saskaņā ar LTAB sistēmas datiem pēc ikgadējā klašu pārrēķina "Bonus – Malus" klases ir piešķirtas gandrīz 1,07 miljoniem privātpersonu un 160 000 juridisko personu. Salīdzinājumā ar 2012. gada pārrēķina datiem palielinājies gan fizisko, gan juridisko personu skaits, kurām tiek piešķirtas "Bonus - Malus" klases. Ja fiziskajām personām pieaugums ir par 40 000, tad juridiskām – 6770.
Tomēr analizējot fizisko un juridisko personu iedalījumu pa "Bonus - Malus" klasēm, vērojams, ka privātpersonām vidējā "Bonus - Malus" klase no gada uz gadu palielinās, kas liecina, ka autoīpašnieki kļūst arvien apzinīgāki. Savukārt juridiskām personām aina ir pilnīgi pretēja, jo vidējā "Bonus - Malus" klase ar katru gadu pasliktinās.
"Kravas transportlīdzekļi no gada uz gada kļūst arvien riskantāki un nevērīgāki. Tas pats attiecas uz autobusiem, kuri veic pasažieru pārvadāšanu. Šis jautājums ir ļoti svarīgs nevis tikai tāpēc, ka, pazeminoties "Bonus - Malus" klasei, nāksies maksāt augstāku OCTA polises cenu, bet tāpēc, ka pie neuzmanīga transportlīdzekļa vadības stila tiek apdraudēta satiksmes drošība. To, ka kravas transportlīdzekļi un pasažieru pārvadātāji kļūst arvien bīstamāki, apstiprina ne tikai "Bonus - Malus" dati, bet arī pēdējā laikā notikušās avārijas, kurās cietuši desmitiem cilvēki un ir arī bojāgājušie," situāciju skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Pēc LTAB datiem, laika posmā no 2000. gada līdz šim lielākās izmaksātās atlīdzības par juridiskām personām piederošo kravas automašīnu izraisītajiem CSNg Latvijā bijušas 189,7 tūkstoši latu (par 2007. gada septembrī notikušu CSNg), 63,4 tūkst. latu (par 2010.gada martā notikušu CSNg) un 59,8 tūkst. latu (par 2007.gada oktobrī notikušu CSNg).
Savukārt par Latvijā reģistrētu juridiskajām personām piederošu kravas automašīnu ārvalstīs izraisītajiem CSNg lielākās izmaksātās atlīdzības bijušas 354 tūkst. latu (par 2009.gada aprīlī Itālijā notikušu CSNg), 336,5 tūkst. latu (par 2007.gada jūlijā Itālijā notikušu CSNg) un 299,3 tūkst. (par 2009. gada jūnijā Vācijā notikušu CSNg).
Lielākās izmaksātās atlīdzības par autobusu, kas reģistrēti uz juridiskām personām, izraisītajiem CSNg Latvijā laika posmā no 2000. gada līdz šim bijušas 22,2 tūkst. latu (par 2004. gada decembrī notikušu CSNg), 21,5 tūkst. latu (par 2007. gada oktobrī notikušu CSNg) un 21,4 tūkst. latu (par 2006. gada novembrī notikušu CSNg).
Savukārt par Latvijā reģistrētu juridiskajām personām piederošu autobusu ārvalstīs izraisītajiem CSNg lielākās izmaksātās atlīdzības bijušas 28,8 tūkst. latu (par 2011. gada aprīlī Nīderlandē notikušu CSNg), 24,3 tūkst. latu (par 2000. gada septembrī Polijā notikušu CSNg) un 24,3 tūkst. latu (par 2006. gada novembrī Polijā notikušu CSNg).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
