Foto: LETA
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" uz asfaltētajiem valsts autoceļiem veic bedru masveida remontu. Izmantojamā tehnoloģija bedru remontam uz asfaltētajiem autoceļiem tiek izvēlēta atbilstoši ceļu segumam.

Visplašāk izmantotā bedru remontu metode ir šķembas un bitumena emulsija. Metode ir piemērota sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem autoceļiem un ir lētākā no visām tehnoloģijām. Šī ir ekonomiski pamatota darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.

Karstā asfaltbetona tehnoloģiju izmanto, lai remontētu atsevišķas bedres, kuras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem. Metode ir pusotrkārt dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

Savukārt satiksmei bīstamās bedres remontam (lielāka par A4 formāta lapu un dziļāka par pieciem centimetriem) izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir 2-3 reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija. Šādas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību. Ar šo metodi satiksmei bīstamās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Veicot bedru remontu, uz autoceļa tiek izvietotas ātruma ierobežojuma un brīdinājuma zīmes. Remontdarbu laikā to norises vietā lokāli sašaurina brauktuvi un ierobežo braukšanas ātrumu, attiecīgi 70 km/h un 50 km/h. Šāds ātruma ierobežojums ir nepieciešams, lai satiksmes dalībnieki neapdraudētu viens otru un darbiniekus, kuri strādā uz ceļa.

Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošanas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no asfalta seguma valsts autoceļiem tādi ir 44%.

Lai ceļu lietotāji savlaicīgi varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, bedru remontdarbu vietām tiešsaistes režīmā var sekot līdzi aplikācijā "Waze" un VAS "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapas kartē. Sākotnēji tajā ir pieejama informācija par Pierīgas reģionu, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt līdz jūnija vidum paredzēts, ka informācija būs pieejama par visu valsts teritoriju.

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem 9 092 km autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 km ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!