Foto: Shutterstock

Vairāk nekā pusē jeb 58% gadījumu ceļu satiksmes negadījumus veicina ierobežota redzamība, 42% – ierobežota saķere ar ceļa virsmu, 13% – koki, kas aug ceļa nodalījuma joslā vai ārpus tās, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) veiktā pētījuma rezultātu apkopojums.

Puse jeb 50% negadījumu ir notikuši uz labā stāvoklī esoša un sausa asfalta.

Pērn veiktajā pētījumā par ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem faktoriem Latvijā secināts, ka galvenie smago ceļu satiksmes negadījumu iemesli ir transportlīdzekļa vadītāja rīcība, gājēju rīcība, infrastruktūra un transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis.

Lielākoties negadījumu iemesls ir vairāku apstākļu kombinācija, kur ātrums var nebūt negadījuma tiešais iemesls, taču būtiski ietekmē tā sekas un traumu smagumu. Tāpat negadījumu sekas var ietekmēt vides faktori – laika apstākļi, ceļa seguma stāvoklis un citi.

"Ceļa seguma stāvoklis atkarībā no laika apstākļiem maina savas īpašības, uz slapja vai apledojuša seguma automašīnas vadāmība ir apgrūtināta, un tas ir jāņem vērā, izvēloties braukšanas ātrumu un manieri. Savukārt lietus, sniegs, apgaismojums – šie ir tie vides faktori, kas ierobežo autovadītāja redzamību. Viss, kas notiek uz ceļa, pēc būtības ir izsakāms vienādojumā - ātrums, kam klāt nāk ceļa seguma stāvoklis, ietekmē to, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai veiktu vienu vai otru manevru, piemēram, sabremzētu un apstātos. Tās ir visiem zināmas lietas, tomēr ikdienas steigā mēs nereti tās piemirstam," skaidroja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš gan atzina, ka arī ceļu tehniskais stāvoklis ir faktors, kas ietekmē braukšanu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu ceļu finansēšanu.

"Latvijā joprojām liela daļa autoceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, un, braucot pa tiem ceļa posmiem, kur ilgstoši nav veikts remonts, arī ir jāņem vērā šis seguma stāvoklis un jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, lielākā daļa valsts galveno autoceļu, kur satiksmes ir visintensīvākā, jau ir labā tehniskā stāvoklī, tomēr daudzi reģionālie un vietējie autoceļi finansējuma trūkuma dēļ nav pieredzējuši savlaicīgus remontdarbus," atzina Lange.

Drošas braukšanas skola direktors un autosportists Jānis Vanks teica, ka braukšanas laikā ir pilnībā jākoncentrējas tieši uz šo procesu, kā arī jāizvērtē visi vides un infrastruktūras faktori, kuri ietekmē braukšanu. Autovadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka tas spēj kontrolēt situāciju un automašīnu, nevis otrādi.

"Ar katru kilometru stundā, ar kuru palielinās braukšanas ātrums, palielinās arī risks. Bet autovadītājam jebkurā brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka tas braukšanas ātrums, ar kuru viņš konkrētajā brīdī pārvietojas, ļauj viņam kontrolēt automašīnu arī tad, ja notiek kaut kas neparedzēts," uzsvēra Vanks.

Lai pievērstu autovadītāju uzmanību drošības ievērošanai, LVC sākusi kampaņu par drošu braukšanu "Esi pie stūres - atceries fiziku!", kura tapusi sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju un Latvijas transporta apdrošinātāju biedrību. LVC pārstāvji iepriekš skaidroja, ka vasarā satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka un ceļusatiksmes drošības jautājumi ir īpaši aktuāli.

Visaptverošais pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošajiem riska faktoriem Latvijā tika veikts 2017.gadā, sadarbojoties Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, LVC, Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tiesu ekspertīžu birojam. Pētījuma gaitā tika izvērtēti 2016. gadā Rīgas reģionā notikušie 84 smagie ceļus satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie vai bojāgājušie.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!