Jaunais Ceļu satiksmes noteikumu projekts nenozīmē piespiedu kārtā likt velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, kā tas aplami tiek interpretēts daļā sabiedrības, portālu "Delfi" informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
Velobraucēji joprojām drīkstēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību.
Kā piemērus gadījumiem, kad būtu pieļaujama braukšana pa ietvi, CSDD min K. Valdemāra un A. Čaka ielu (intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība), Miera, Matīsa un Kr.Barona ielu (bruģēta brauktuve, būtiski apgrūtināta braukšana).
Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.
Jau ziņots, ka jaunais Ceļu satiksmes noteikumu projekts attiecībā uz velobraucēju pārvietošanos piedāvā noteikt, ka velobraucējam pēc iespējas vairāk ir jāizmanto pieejamā veloinfrastruktūra un jāiekļaujas pilsētas satiksmes plūsmā uz ceļa, nevis ietves, kur saasinās negadījumu risks ar gājēju iesaisti.
Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu. Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos.
Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumus velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes.
Ikdienā tas nozīmēs, ka vietās, kur veloinfrastruktūra nav pieejama, velobraucējam būs nopietni pašam jāizvērtē sava drošība un braukšanas prasmes. Ja velobraucējs nejūtas gana droši, lai pievienotos satiksmei uz brauktuves, viņš varēs turpināt pārvietoties pa ietvi, vienlaikus atceroties, ka uz ietves absolūtā priekšroka dodama gājējiem un pa to jāpārvietojas tā, lai gājēji netiktu apdraudēti.
To, ka velosipēdistu atrašanās uz ietvēm ne vienmēr ir droša, apliecina statistikas dati. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti. Pērn šādu negadījumu skaits audzis par 24% un kopumā fiksētas 72 sadursmes starp velobraucējiem un gājējiem, kurās ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti, un viens velosipēdists gājis bojā.
