Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā vienu reizi OCTA iegādi kavējuši 13% respondentu. Vienu reizi OCTA iegādi pēc iepriekšējā OCTA termiņa beigām kavējuši 23% respondentu, savukārt 64% respondentu apgalvo, ka ne reizi dzīvē nav kavējuši OCTA iegādi.
Kā visbiežākie iemesli, kāpēc būtu jāiegādājas OCTA, puse respondentu min sirdsmieru, 17% – bailes no ceļu policijas, savukārt 32% to dara pienākuma dēļ, jo OCTA iegāde ir obligāta.
"Paradoksāli, ka vēl joprojām daļā sabiedrības dominē stereotips, ka katra nobrauktā diena bez OCTA ir ietaupījums ģimenes budžetā. Cilvēki neapzinās, ka šādai rīcībai var sekot lieli zaudējumi," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. "Primāri, ja policija vai foto radars fiksēs, ka brauciet bez OCTA, transportlīdzekļa īpašnieks samaksās sodu no 60–80 latiem. Bez minētā vēl svarīgāk ir apzināties, ka iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā (CSNg), zaudējumi, kurus vainīgā transportlīdzekļa īpašniekam būs jāsedz, var būt mērāmi desmitos tūkstošu latu. Visbeidzot, ja transportlīdzeklis netiks regulāri apdrošināts (vismaz 275 dienas gadā), tad ne tikai nav iespējams paaugstināt "bonus-malus" klasi, bet, visticamāk, ka tā kritīsies, tādējādi nākošajā reizē transportlīdzekļa īpašnieks par OCTA iegādi maksās dārgāk," uzsver Stengrevics.
Kā biežākos iemeslus, kāpēc transportlīdzekļa īpašnieki savlaicīgi neiegādājas OCTA, aptaujas dalībnieki min aizmāršību (50%), līdzekļu trūkumu (45%) un principu neiegādāties visu, ko valsts definē kā obligātu (5%).
"Mūsdienās cilvēks saņem lielu informācijas daudzumu, arī straujais dzīves temps un laika trūkums, kalpo par iemesliem, kāpēc dažkārt tiek aizmirsts pat par elementārām lietām: kad jāiegādājas OCTA, kad jāapmaksā komunālie rēķini un jāveic citi maksājumi. Tāpēc arī vienmēr uzsveram gada polises priekšrocības. Jo runa nav tikai par sirdsmieru, bet arī par to, ka gada līgumi ir daudzas reizes izdevīgāki no finansiālā aspekta. Ietaupījums mēnesī var sastādīt pat 10–20 latus," informē Stengrevics.
Salīdzinājumā ar 2009. un 2010.gadu vērojams noslēgto gada līgumu pieaugums, kā arī vidējais noslēgto līgumu ilgums. Pēc LTAB statistikas datiem, vidējais viena standartlīguma ilgums kopš 2004.gada ir palielinājies par diviem mēnešiem. Ja 2004.gadā viena standartlīguma ilgums bijis ap piecarpus mēnešiem (167 dienas), tad 2011.gada deviņos mēnešos tie jau ir septiņarpus mēneši (224 dienas).
LTAB rīkotajā aptaujā piedalījās 441 respondents no visas Latvijas – 224 vīrieši un 217 sievietes. Vidējais respondentu vecums – 41,4 gadi.