Tomēr apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz Saskaņoto paziņojumu (SP) pamata, vērojams, ka reģistrēt CSNg ar SP Latvijā kļūst arvien populārāk. Šāgada pirmajos sešos mēnešos 64,6% CSNg fiksēti, aizpildot SP.
Pirmajā pusgadā kopsummā apdrošināšanas sabiedrībās reģistrēti 15 160 apdrošināšanas gadījumi, no kuriem 14 272 notikuši Latvijā (t.sk. 8 112 notikuši Rīgā, kas sastāda 56,8% no notikušajiem Latvijā). 5,9% no visiem reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem notikuši ārvalstīs, kas kopā sastāda 888 gadījumus.
64,6% no reģistrētajiem CSNg fiksēti ar SP, izdalot tendenci negaidīt Ceļu policiju, bet autoīpašniekiem pašiem savstarpēji vienoties un reģistrēt CSNg apstākļus. Apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos piecos gados un reģistrēti uz SP pamata, var secināt, ka ar katru gadu šis skaitlis paliek aizvien lielāks. Salīdzinājumam – 2006.gadā tie ir bijuši 50,9%, 2008.gadā – 55,4%, 2010.gadā – 59,4% un 2011.gada sešos mēnešos jau 64,6%.
"Protams, ka gadījumos, kad divu automašīnu sadursmē cilvēki nav guvuši ievainojumus un vienīgie bojājumi ir automašīnām, SP ir efektīvs problēmas risinājums, arīdzan no aspekta – neradīt citiem transportlīdzekļu vadītājiem liekus sarežģījumus, reizēm veidojot pat kilometriem garus sastrēgumus. Tomēr jāatceras, ka SP aizpildīšana iespējama tikai gadījumos, kad abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par CSNg apstākļiem, ja nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt. Jebkurā citā situācijā, auto vadītājiem par notikušo CSNg ir jāpaziņo Ceļu policijai," informē LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste.
Pēc LTAB rīcībā esošas informācijas, šāgada 30.jūnijā Latvijā bija reģistrēti 714 150 transportlīdzekļu īpašnieku spēkā esoši OCTA līgumi, kas sastāda 108,6% no tehniskā kārtībā esošiem transportlīdzekļiem. No visiem pirmajā pusgadā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem 15,3% ir noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas parāda iedzīvotāju uzticēšanos mūsdienu saziņas līdzekļiem. Arvien lielāku popularitāti Latvijā ieņem ilgtermiņa OCTA līgumu slēgšana, pirmajā vietā ierindojot OCTA iegādi uz 12 mēnešiem – 255 755.
"Iedzīvotāju vēlme iegādāties OCTA polisi uz 12 mēnešiem demonstrē iedzīvotāju tendenci plānot savu budžetu ilgtermiņā, izmantojot iespējas nopirkt lētāk, jo vidēji, piem., četru trīs mēnešu apdrošināšanas polišu iegāde izmaksās dārgāk nekā nopirkt uzreiz gada līgumu. Tomēr būtiskākais, ka iedzīvotāju pakāpeniska apziņas maiņa pasargā pašus autoīpašniekus no nevēlamām problēmām, liekiem izdevumiem un labvēlīgi ietekmē OCTA nozari kopumā," skaidro Gribuste.