Apdrošināšanas speciālisti pieļauj, ka iemesls tik būtiskam avāriju skaita pieaugumam saistīts ar faktu, ka daļa šo autovadītāju ir tā sauktie vasaras braucēji. Šie autovadītāji, līdzīgi kā motobraucēji, ceļu satiksmē piedalās tikai gada siltajos mēnešos un viņiem nepieciešams laiks, lai atkal atjaunotu braukšanas un manevrēšanas iemaņas. Šādu negadījumu skaita pieaugums, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka autovadītāji augsto benzīna cenu dēļ retāk izmanto personisko autotransportu un tādējādi arī zaudē iegūtās autovadīšanas iemaņas.
Salīdzinot ar gados jaunāku autovadītāju izraisītajiem negadījumiem, autovadītāju, kuru vecums pārsniedz 55 gadus, izraisīto negadījumu skaits 32% gadījumu ir saistīts ar neuzmanīgu autovadīšanu veikalu stāvlaukumos, māju pagalmos, apbraucot stāvošas automašīnas, vai arī pārvietojoties atpakaļgaitā. "Šādiem negadījumiem raksturīgi nelieli bojājumi automašīnas virsbūvei, buferiem, kā arī lukturu bojājumi. Tai pat laikā esam secinājuši, ka vecāka gadagājuma autovadītāji krietni retāk nekā jaunākās un vidējās paaudzes vadītāji izraisa negadījumus alkohola reibumā, pārvietojas bez autovadītāja apliecības vai arī pamet negadījuma vietu. Protams, ir arī izņēmumi, jo maija sākumā kāds 59 gadus vecs autovadītājs izraisīja negadījumu ar "Jeep Cherokee" automašīnu un pameta negadījuma vietu, kā rezultātā cietušās automašīnas vadītājs dzinās pakaļ vainīgajam, lai identificētu vainīgo auto," informē "If Apdrošināšana" Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa.
Vēl 12% gadījumu 55 gadus un vecāku autovadītāju izraisītie ceļu satiksmes negadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu autovadīšanu, piemēram, pie luksofora ietriecoties priekšā stāvošajā automašīnā vai arī ietriecoties automašīnā, kas gatavojas veikt kreiso pagriezienu. Vēl 10% gadījumu vecāka gadagājuma autovadītāji izraisījuši negadījumus, neievērojot ceļa zīmes "Dodiet ceļu" noteikto satiksmes regulāciju.
Nesen publiskotais Ročesteras universitātes pētījumums vēsta, ka daudzi gados vecāki autovadītāji kļūst pārāk satraukti un reizēm nespēj saskatīt tuvumā esošus objektus – citus auto, velosipēdistu un gājējus, smadzeņu darbības īpatnību dēļ. Proti, līdz ar gadiem samazinās cilvēka spējas nodalīt nesvarīgas fona kustības, un smadzenes lielus resursus tērē, nemitīgi pievēršoties nesvarīgiem fona objektiem. Savukārt gados jauniem cilvēkiem smadzenes aktīvi bloķē nesvarīgās fona kustības un ļauj koncentrēties uz objektiem priekšplānā.