Pasaulē lielākais smagās tehnikas tirdzniecības portāls "Mascus" tupina iepazīstināt ar lielo tehniku. Šoreiz sadarbībā ar "Volvo Trucks" par to, kādi ir modernie kravas vilcēji.
Moderna šasija ar pneimatisku neatkarīgo piekari
Kravas auto vairāk nekā simt gadu ilgajā attīstībā pārmaiņas ir skārušas ikvienu mezglu, taču auto "mugurkauls" – rāmis – ir izrādījusies auto daļa, kurai labāka, efektīvāka vai drošāka alternatīva pagaidām nav atrasta.
Ir uzlabojušās metalurgu zināšanas, pilnveidotas ražošanas metodes, taču visu lielo kravas auto šasijas pamatā joprojām ir tērauda "trepes". Tomēr, lai gan no skavotām sijām veidotās konstrukcijas uzbūves princips nav mainījies, citās jomās lielie kravas auto no vieglajiem brāļiem praktiski neatpaliek.
Piemēram, jau vairākas desmitgades aizmugurējo riteņu atkarīgajā piekarē atsperu un augstuma uzturēšanas un regulēšanas uzdevumu pilda pneimatiskie elementi.
Tagad jaunās paaudzes kravas vilcējiem pēc izvēles ir iespējams uzstādīt arī pneimatisku un neatkarīgu priekšējo piekari. Šāda konstrukcija automobili nedaudz sadārdzina, taču padara komfortablāku, precīzāk vadāmu un apvelta ar vilciena cienīgu taisnvirziena noturību.
Atšķirībā no vieglajiem auto kravas vilcēju stūres mehānismus joprojām aprīko ar hidrauliskajiem pastiprinātājiem, bet tajos, tāpat kā vieglajiem auto, ir uzstādīts zobstieņa mehānisms. Pastiprinātājs strādā tik efektīvi, ka "fūres" stūri var viegli pagriezt ar vienu roku, kas ļoti palīdz, vadot piekrautu auto un manevrējot šaurās vietās.
Jaudīgs dzinējs ar modernu atgāzu apstrādi
Vairums vieglo auto vadītāju nojauš, ka kravinieku motori ir ar lielu darba tilpumu, bet – kādi ir to tehniskie rādītāji un ekspluatācijas īpatnības?
Atkarībā no vilcēja versijas tā dzinēja kubatūra var būt 11 līdz 16 litru, bet dzinēja seši cilindri ir izvietoti rindā. Maksimālā jauda ir diapazonā no apmēram 400 līdz 750 ZS un tiek sasniegta pie ļoti zemiem apgriezieniem: 1400–1900. Protams, kravas auto vēl svarīgāks rādītājs ir maksimālais griezes moments: 2000 līdz 3500 Nm. Milzīgais spēks ir pieejams jau pie 900 apgr./min.
Vieglo auto īpašnieki varētu smago auto braucējus apskaust par eļļas maiņas intervālu, kas ir līdz 100 000 km vai reizi gadā, bet diez vai par tehnisko šķidrumu apjomu: eļļas tilpums sasniedz pat 42 l, bet dzeses sistēmas – 48 l.
Degvielas iesmidzināšanu nodrošina "common-rail" sistēma ar līdz pat 2700 bāru spiedienu.
Ņemot vērā vilcēja sastāva lielo svaru – visbiežāk pilna masa Eiropā ir 40 tonnu, īpaša uzmanība pievērsta efektīvai bremzēšanai un darba bremžu saudzēšanai. Tam palīdz dzinēja bremze, kas ģenerē superauto cienīgu jaudu – teju 600 ZS.
Ņemot vērā, ka vilcējs atrodas nemitīgā kustībā un tātad gandrīz bez pārtraukuma rada izmešus, ir svarīgi, lai tie tiktu efektīvi apstrādāti, radot pēc iespējams mazāku ietekmi uz vidi. Modernie kravas auto atbilst atgāzu klasei "Euro 6", kas stājās spēkā 2013. gada 1. decembrī.
Lai ievērotu normas, kas nosaka cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu apjomu, atgāzu apstrāde noris piecos "posteņos", no kuriem pirmais ir pats dzinējs, tad oksidējošais katalizators, cieto daļiņu filtrs, samaisīšanas kamera, kurā izsmidzina "AdBlue" piedevu, un amonjaka katalizators.
Cik daudz degvielas patērē modernie vilcēji? Atšķirīgu braukšanas apstākļu un vadīšanas stila dēļ precīzi atbildēt nav iespējams, taču prasmīgs, atbildīgs vilcēja vadītājs degvielas patēriņam var likt nokrist līdz 23 l/100 km.
Automātiskās transmisijas
Vairums jauno pasažieru auto pircēju izvēlas automātiskās pārnesumkārbas, un tagad to priekšrocības var baudīt arī kravas auto vadītāji.
Ražotāju tehniskie risinājumi var atšķirties, bet viens no variantiem ir divpadsmit ātrumu automātiskās pārnesumkārbas ar robotizētu "Volvo" divsajūgu vadību. To pazīstamākais analogs vieglo auto pasaulē ir Volkswagen DSG. Elektronisks bloks kontrolē izpildmehānismus, ko darbina pneimatiskais pievads.
Ar specializētām programmatūras paketēm automātisko pārnesumkārbu iespējams piemērot vēl vairāk: tālajiem reisiem, uzsvaru liekot uz degvielas ekonomiju, piegādei vai būvniecībai u.c.
Papildu funkcionalitāti sniedz programmatūra, kas, izmantojot GPS datus, iegaumē iepriekš veiktus maršrutus un vada pārnesumkārbu atbilstoši ceļa posmu topogrāfiskajām īpatnībām.
Vairumam moderno vilcēju ir viens aizmugurējais tilts, pārvadu īsteno ar kardāna vārpstu. Galvenā pārnesuma attiecības atkarībā no auto pielietojuma var būt no apmēram 2,4:1 līdz 7,2:1.
Aktīvās drošības sistēmas kā vieglajiem auto
Ikdienas pieredze un reizēm ziņas plašsaziņas līdzekļos liecina, ka negadījumiem, kuros iesaistīti smagie kravas auto, var būt smagas sekas. Ražotāji daudz dara, lai šādas situācijas nepieļautu, un vilcēji pašlaik ir apgādāti ar tādām pašām drošības sistēmām, kā vieglie spēkrati.
To skaitā ir ABS, ESP, aklās zonas kontroles sistēma, kas strādā, izmantojot radaru, joslas saglabāšanas sistēma, adaptīvā kruīza kontrole, avārijas bremžu lukturi, autovadītāja modrības kontroles sistēma, kā arī "nostiepjošās" bremzes, kas nepieļauj vilcēja sastāva "salocīšanos", braucot līkumā vai lejup pa slidenu kalnu. Vairākas no šīm sistēmām ietilpst vilcēju standarta aprīkojumā. Aprīkojuma klāstā ir pat ārējās novērošanas kameras un brīdinājumu projekcija uz vējstikla.
Tas var šķist paradoksāli, bet modernie kravinieki spēj apstāties tikpat īsā distancē, kā vieglie auto.
Datu pārraide – pa ātru šinu
Ņemot vērā, cik komplicēta ir modernā vilcēja uzbūve, dažādu sistēmu vadīšanai ir nepieciešama liela apjoma datu pārraide. Lai samazinātu vadu daudzumu, vienkāršotu diagnostiku un palielinātu drošību, kravas auto uzstāda modernas datu pārraides šinas.
Kabīne – komandtiltiņš, birojs un viesnīca
Pirmo reizi iekāpjot vilcēja kabīnē, kravas auto jaunatklājēju gaida dažādi pārsteigumi. Pirmais no tiem ir plašums kabīnē. Kaut kabīne nav gluži viesnīcas numura ekvivalents, pa to var staigāt, nepieliecot galvu, jo griestu augstums var būt pat lielāks nekā divi metri, abus sēdekļus pagriežot, telpu var transformēt, un vadītājiem ir divas gara auguma cilvēkiem piemērotas gultasvietas.
Attālināta pārvaldība
No ekonomiskā viedokļa pārvadātāja lielākais bieds ir vilcēja dīkstāve. Tāpēc ražotāji nopūlas, lai pilnveidotu konstrukciju un tehnisko uzticamību, bet jaunākais solis šajā jomā ir dažādas tiešsaistes funkcijas.
Modernā telemātika pārvadātājam dod iespēju sekot automobiļiem, vadītājs arī no viņam nepazīstamas vietas var sazināties ar zvanu centru, lai pieprasītu palīdzību, automobili var attālināti diagnosticēt un pat mainīt dažādus tā sistēmu iestatījumus.
