Latvijā ir vairāki rajoni, kuros neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir daudzkārt lielāks nekā pārējā Latvijas teritorijā. Augstākais bez OCTA izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) īpatsvars attiecībā pret šajā pašā teritorijā notikušo kopējo CSNg skaitu ir Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajonā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par pērn izraisītajām avārijām.
Šobrīd neapdrošinātu transportlīdzekļu īpatsvars ir 2%. Tomēr vēl joprojām Latvijā ir rajoni, kuros neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars daudzkārtēji pārsniedz šo rādītāju citos rajonos. Šajos rajonos transportlīdzekļu bez OCTA izraisītu avāriju īpatsvars ir divas vai pat trīs reizes lielāks. Salīdzinājumam: ja 2010. gadā tie bija Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu rajons, tad aizvadītajā gadā līderpozīcijas ieņēmis Alūksnes, Jēkabpils un Ludzas rajons.
Dominējoša saglabājas līdzšinējā tendence – skaita ziņā daudz neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītas avārijas notiek Latgales reģionā. Saglabājas 2010. gadā vērojamā tendence, ka pilsētās neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars ir mazāks nekā novados. Savukārt Rīgā un Rīgas rajonā, kurā ir vērojama vislielākā transportlīdzekļu plūsma, kā arī reģistrēto transportlīdzekļu skaits, neapdrošināto spēkratu izraisīto avāriju īpatsvars nepārsniedz 1%.
"Ja paskatāmies pēdējo trīs gadu statistiku, Latgales reģionā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Rajoni, kuros ir augsts neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītu avāriju īpatsvars, dominē no gada uz gadu. Piemēram, pagājušā gadā dominējošie Ludzas un Jēkabpils rajoni bija kā iespējami bīstamākās vietas arī 2009. gada statistikā. Savukārt Rēzeknes rajons, kurš pērn veidotajā kartē par 2010. gadu ieņēma vienu no līderpozīcijām, šogad veidotajā kartē ieņem sesto vietu, daudz neatpaliekot no top trijnieka. Jāteic, ka izraisīto avāriju īpatsvars saistīts ar ceļu satiksmes intensitāti, tomēr ne tikai. Vienu un to pašu rajonu parādīšanās tā teikt "negatīvajā rajonu statistikā" liecina par tendenciozitāti un nepieciešamību atbildīgajām institūcijām pievērst uzmanību tā saucamajiem "vājajiem" punktiem Latvijas kartē"," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Dati par notikušajiem CSNg apkopoti, apvienojot novadu datus atbilstoši vēsturiskajam administratīvi teritoriālajam sadalījumam rajonos.
Saskaņā ar LTAB statistiku 2011. gadā atlīdzību izmaksām no Garantijas fonda par 827 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņemti 1 032 lēmumi, kopsummā no Garantijas fonda cietušajiem izmaksājot 910 389 latus. Vidējās izmaksas lielums uz vienu apdrošināšanas gadījumu 2011. gadā sastādīja 1 101 latu. Kā skaidro LTAB, pēc zaudējumu atlīdzināsanas avārijās cietušajiem aprēķinātā kompensācijas summa regresa kārtībā tiek piedzīta no neapdrošinātā transportlīdzekļa īpašnieka vai vadītāja. Summas var sasniegt pat vairākus desmitus tūkstošus latu.