Ceļus satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš sacīja, ka drošas infrastruktūras izveidošana ir būtisks nosacījums, lai autovadītājiem pārvietošanās laikā, piemēram, nav jādomā par bedrēm uz ceļa un kā tās apbraukt. Proti, lai autovadītājs varētu koncentrēties tieši uz braukšanu, no kā lielā mērā atkarīga drošība uz ceļiem. Tas ir "Nulle bojāgājušo" vīzijas stūrakmens.

Lukstiņš arī uzsvēra, ka ir jārada satiksmes sistēma, kas maksimāli pasargātu satiksmes dalībniekus no negadījumu iespējamības, maksimāli samazinātu bojā gājušo skaitu un smagu negadījumu varbūtību.

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norādīja, ka ilgtermiņā noteikti ir nepieciešams mainīt sabiedrības domāšanu un attieksmi pret drošu pārvietošanos gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan autovadītājiem.

Pēc Langes teiktā, lai nākotnē samazinātu bojāgājušos, jau tagad, strādājot pie esošajiem projektiem ceļu stāvokļa uzlabošanā, ir jāpievērš uzmanība tam, vai un kādi iespējami riski ir ņemti vērā un kādi risinājumi tiek piedāvāti - gājēju ietves, veloceliņi, gājēju pārejas un citi drošības risinājumi. Tāpat būtiski ir sadarboties ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem.

Lange atzina, ka patlaban puse no valsts autoceļiem Latvijā ir sliktā stāvoklī, taču vienlaikus piebilda, ka "bez naudas vēl nav iemācījušies remontēt un būvēt ceļus".

Diskusijas laikā satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka "Nulle bojāgājušo" vīzijas ieviešana Latvijā patlaban ir noteikta kā sasniedzamais mērķis, kas paredz pakāpenisku finansējuma palielināšanu turpmākajos gados. Taču tāpat jāturpina sadarbība ar pašvaldībām, piesaistot finansējumu, veidojot celiņus gājējiem un veloceliņiem.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, raugoties no policijas veiktā darba perspektīvas, atzīmēja, ka situāciju uz ceļiem izdodas uzlabot ar sodiem un ar prevenciju. Krapsis teica, ka par veiksmīgām ir uzskatāmas līdzšinējās sociālās un informatīvās kampaņas, kuru rezultātā esot novērojama statistikas uzlabošanās.

Tomēr vienlaikus Krapsis atzina, ka ir atsevišķa sabiedrības daļa, uz kuru var iedarboties tikai un vienīgi ar sodiem.

Savukārt Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs profesors Ivars Austers norādīja, ka saskaņā ar psiholoģijas pētījumiem cilvēkiem piemīt tendence pārvērtēt savas spējas, tāpēc arī bieži vien avārijas un negadījumi notiek cilvēciskā faktora dēļ.

Pēc Austera teiktā, darbs sabiedrības izglītošanas virzienā būtu jāvirza uz to, lai autovadītājiem rastos un nostiprinātos sajūta, ka viņi visu laiku tiek vēroti, ka viņiem nepieciešamas izvērtēt riskus nepārtraukti. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēka dabu var izmainīt mazāk, nekā kādam šķiet, tāpēc infrastruktūrā un transporta sistēmās ir jāiestrādā dabiskos cilvēku trūkumus.

Drošas braukšanas skolas direktors un autosportists Jānis Vanks atzīmēja, ka patlaban Latvijā varētu būt apmēram 10% no visiem autovadītājiem, kuri ekstremālās situācijās uz ceļiem spētu reaģēt un rīkoties adekvāti, neizraisot traģiskas sekas.

Kā ziņots, LVC sākusi kampaņu par drošu braukšanu "Esi pie stūres - atceries fiziku!", kura tapusi sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju un Latvijas transporta apdrošinātāju biedrību. LVC pārstāvji iepriekš skaidroja, ka vasarā satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka un ceļu satiksmes drošības jautājumi ir īpaši aktuāli.