Foto: Publicitātes attēli

Aizvadītajā nedēļas nogalē tiešraidē redzamo balto stārķu ligzdu, kas izvietota uz viena no AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balstiem, pametis viens no trim jaunputniem, pirmoreiz patstāvīgi dodoties savās gaitās. Stārķēns ligzdu pameta sestdien, 29. jūlijā. Pērn pirmais mazulis ligzdu atstāja 24. jūlijā.

Pēdējās nedēļās jaunputni ilgstoši bijuši nemierīgi, aktīvi vingrināja spārnus, trenēja palēcienus, iemēģināja balsi un apguva spalvu sakārtošanas iemaņas, taču vairījās pamest ligzdu. Sestdien pēcpusdienā viens no trim spēra šo soli. Neilgi pēc tam putnēns atgriezās ligzdā, pārējiem mazuļiem to laipni sagaidot.

"Jau no aprīļa atkal varējām būt liecinieki būtiskam balto stārķu dzīves posmam – redzējām mazuļus augam un visbeidzot arī pirmo jaunputna lidojumu! Tiešraide, kas ilgusi nu jau vairāk nekā četrus mēnešus, piedāvāja gan priecīgus, gan cilvēka acij šķietami skarbus brīžus, taču tāda ir daba – reizēm nežēlīga. Savā ziņā šādi dabas likumu tuvplāni ļauj mums neiekrist ideālā pasaulē un māca nebalstīt savus spriedumus pārlieku izskaistinātos pieņēmumos. Ceram, ka cītīgākie tiešraides skatītāji arī šogad uzzināja ko jaunu par Latvijas ainavai tik raksturīgajiem svēteļiem, varbūt kāds pieņēma lēmumu arī par šo putnu uzņemšanu savā īpašumā nākamajā pavasarī," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Kā skaidro ornitologi, pirmie ligzdu jūlija vidū vai mēneša beigās parasti atstāj jaunie stārķi un pēc dažām dienām seko arī vecie putni. Līdz aizlidošanai tie lielākās vai mazākās grupās pulcējas ar barību bagātās vietās un uzkrāj spēkus. Savukārt jau augusta beigās vai septembra sākumā baltie stārķi dosies pārziemot uz siltajām zemēm.

Jau ziņots, ka šogad ligzdošanas sākums baltajiem stārķiem izvērtās seriāla cienīgs – par ligzdu cīnījās vairāki svēteļi. Tajā regulāri notika cīkstiņi, apgrūtinot ligzdas iekārtošanas un perēšanas mēģinājumus. Kopumā stārķu mātīte izdēja sešas olas, taču pirmā tika izmesta no ligzdas. Šķīlās piecas olas, bet līdz lidspējas vecumam izauguši trīs jaunputni – kā jau tas dzīvnieku pasaulē mēdz notikt, no diviem vājākajiem atbrīvojās vecāki, visticamāk, saprotot, ka nespēs visus apgādāt ar barību. Sausie laikapstākļi radīja izaicinājumus barības ieguvē.

Gaisvadu elektrolīnijas balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem Latvijā. Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" datiem, pēdējo gadu laikā elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu.

Daudzgadīgas baltā stārķa ligzdas izmērs diametrā var sasniegt 1,5 metrus, bet tās svars var būt no 500 kg līdz pat divām tonnām. Šāda smaguma objekts var nopietni apdraudēt elektrolīniju, radot infrastruktūras bojājumus un neplānotus elektroapgādes atslēgumus lielam skaitam cilvēku. Tādēļ "Sadales tīkls" ik gadu gaisvadu elektrolīniju balstos, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvieto speciālas pamatnes, kas smagajām ligzdām neļauj sasvērties, lai lielie putni varētu vīt stabilākas mājvietas.

Tomēr elektroapgādes infrastruktūra kopumā nav tā drošākā mājvieta putniem, tāpēc "Sadales tīkls" iedrošina un aicina dabas draugus iesaistīties putnu izmitināšanā. Ja ir pieejams lauku īpašums, kurā ir vēlme un iespēja izmitināt stārķu pāri, risinājums var būt mākslīgi izveidotas stārķa ligzdas pamatnes izvietošana, piemēram, uz saimniecības ēkas jumta vai speciāli tam domāta staba. Ieteikumi pamatnes veidošanai pieejami Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

Šī ir trešā sezona tiešraidei no balto stārķu ligzdas, ko "Sadales tīkls" organizē sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF). Kameras sistēma uzstādīta elektrolīnijas balstā Kurzemes pusē. Tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv, LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un LMT Straumē. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vienpadsmit gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!