Kaķu uzvedības eksperte Merilina Krīgere "Catster" raksta, ka mājoklī katrai vietai ir sava nozīme. Kastītē kaķis nokārtojas, bet dīvāns un gulta ir vieta, kur ģimenes locekļi un četrkājainais draugs atpūšas. Taču dažos mājokļos šī hierarhija izzūd mirklī, kad saimnieks redz – kaķis nokārtojies dīvānā vai pat saimnieka gultā. Kāpēc tā?
Krīgere atgādina, ka neviens kaķis nav ļauns un speciāli netīko ieriebt saimniekam, nokārtojoties tur, kur tas nav paredzēts. Un arī kaķu saimniekiem viņa iesaka nebārt dzīvniekus, jo šādu darbību neveicina kaķa šķietami riebīgais raksturs. Pie vainas var būt arī tas, ko pat saimnieks nav izpildījis, piemēram, iztīrījis kaķa kastīti. Savukārt dzīvnieks par to paziņos, pievēršot saimnieka uzmanību.
Nokārtošanās ārpus kastītes, tostarp gultā vai dīvānā, var liecināt par mīluļa veselības pasliktināšanos. Ja saimnieks jau iepriekš ir ievērojis kaķa uzvedības izmaiņas, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta. Diabēts, artrīts, problēmas ar nierēm – šīs un citas kaites var būt par iemeslu tam, kāpēc kaķis nokārtojas nepiemērotās vietās. Ja nav pārbaudīts mīluļa veselības stāvoklis, ir aplami domāt, ka kaķis tā dara tikai sava nejaukā rakstura dēļ. Apdomīgi saimnieki vispirms pārliecināsies, vai kaķītis nav sasirdzis un vai nav nepieciešama viņa ārstēšana.
Tāpat Krīgere norāda, ka augstākas vietas, gluži kā dīvāns un gulta, kaķītim šķiet drošākas, lai tur nokārtotos. Līdzīgi kā savvaļā, kur uz zemes kaķim ir daudz dabisko ienaidnieku, arī mājoklī mīlulis var justies nedroši, ja kastīte atrodas vienā līmenī ar, piemēram, pārējiem kaķiem, ja četrkājainie draugi mājās ir vairāki, vai ja mājoklī dzīvo suns. Turklāt zināms, ka kaķi savā starpā var spēlēt dominances spēles, kuru dēļ kaķis var baidīties tuvoties kastītei, tāpēc iesakāms vienmēr parūpēties, lai kastīšu skaits mājoklī atbilst kaķu skaitam. Vēlams arī vienu kastīti iegādāties rezervei. Ja kaķītis atrodas uz gultas vai dīvānā, viņš teritoriju var labāk pārredzēt un justies drošāk. Tas ļaus arī mierīgi nokārtoties.
Iemesls šādai darbībai var būt arī, piemēram, netīra kastīte vai smiltiņas no materiāla, kāds kaķim nav patīkams. Zināms, ka dažiem kaķiem var nepatikt smiltiņas, kuras izdala smaržas, pret kurām mīluļi ir jutīgi. Iespējams, kaķi izvairās no kastītes, jo tā viņiem ir pārāk maza, salīdzinot ar plašo dīvānu un gultu.
Nav noslēpums, ka kaķi asi reaģē arī uz pārmaiņām mājoklī. Ja ģimenē ienāk mazulis, jauns kaķītis vai suns, jau laikus jāparedz, ka mīlulim var mainīties uzvedība, dzīvnieks var kļūt tramīgāks un nemierīgāks, slēpjoties no cilvēkiem un jaunajiem mīluļiem. Kamēr viens kaķis izvēlēsies istabas stūri, citam var labpatikt atrasties uz ledusskapja augšas vai augstāka plaukta, pārredzot teritoriju un neļaujot jaunajiem biedriem sev tikt klāt. Arī stresa ietekmē kaķis var nokārtoties ārpus kastītes, un te gan nevajadzētu mīluli vainot. Iespējams, kaķītis, nokārtojoties ārpus kastītes, iezīmē savu teritoriju, tādējādi parādot biedriem, kam pieder mājoklis. Tiesa, kaķis ar laiku pieradīs pie jaunajiem mājokļa iemītniekiem, bet, ja nekas nemainās, tad gan vajag vērsties pie speciālista.
Ja saimnieks mājoklī parādās reti un mīluli atstāj vienatnē, protams, kaķītis jutīsies vientuļš, tāpēc meklēs vietas, kur cilvēks uzturas biežāk. Viena no tām ir gulta, kura joprojām satur cilvēka smaržu. Krīgere paskaidro, ka, nokārtojoties gultā vai dīvānā, kaķa smarža sajaucas ar cilvēka smaržu, tādējādi izveidojot saikni, kas kaķītim ļoti trūkst. Saimniekam vajadzētu veltīt laiku spēlēm ar savu mīluli, viņa samīļošanai un glaudīšanai, kā arī ķemmēšanai. Kaķītis jutīs, ka cilvēks velta viņam laiku, un to, domājams, to arī novērtēs.
