Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.
Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022. gada 28. februāra līdz 2023. gada 15. martam.
Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.
Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".
Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.
Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas.
Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā. Avens dažāda līmeņa ES tiesu instancēs cenšas panākt viņam piemēroto sankciju atcelšanu. Tikmēr Fridmans, kurš ir arī Izraēlas pilsonis, turpina dzīvot Krievijā.
EST mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Avens un Fridmans lūdza atcelt sankcijas, jo uzskata, ka ES Padome ir pieļāvusi būtiskus procedūras pārkāpumus, kā arī nav pierādījusi, ka viņi ir ietekmīgi un darbojas tādos ekonomikas sektoros, kas ir būtiski ienākumu avoti Krievijas valdībai.
Advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ir juridiskās palīdzības sniedzējs Avenam Latvijā un ES, pauda gandarījumu par tiesas pieņemto lēmumu.
Viņš jau iepriekš norādīja, ka lēmums iekļaut Avenu sankciju sarakstā nebija pamatots, jo netika pierādīts neviens no izteiktajiem apgalvojumiem, ka Avens būtu sniedzis jelkādu atbalstu, kas varētu graut vai apdraudēt Ukrainas suverenitāti un neatkarību. Tāpat neesot sniegti pierādījumi par to, ka Avens būtu sniedzis atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas destabilizāciju.
Pēc Kārkliņa teiktā, jāņem vērā, ka kopš 2022. gada marta ir pagājuši jau divi gadi un sankcijām pakļautā persona ir ne tikai nosodījusi karu, bet arī atbrīvojusies no aktīviem Krievijā un sarāvusi saites ar Krieviju.
Uz jautājumu, vai pēc EST sprieduma Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāatceļ Avena uzņēmumiem piemērotie nodrošinājumi un uz valsts vārda nostiprinātās hipotēkas, VID pārstāvji skaidroja, ka valsts piemēro hipotēkas gadījumos, kad uzņēmums nav godprātīgi pildījis savas saistības, piemēram, nav savlaicīgi nomaksājis nodokļus, kā rezultātā izveidojies nodokļu parāds, kas netiek labprātīgi nomaksāts. Parādu piedziņu var vērst pret uzņēmuma vai personas finanšu līdzekļiem. Ja finanšu līdzekļu nav, tad to var vērst pret mantu, un šajā gadījumā hipotēka nodrošina iespēju lielākā vai mazākā mērā atgūt parādu.
EST lēmums neattiecas uz hipotēkām, kas nostiprinātas par labu valstij, ievērojot vispārējās nodokļu administrēšanas normas, informēja VID pārstāvji.
Savukārt detalizētu informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem vai tiem veiktajiem kontroles pasākumiem VID nav tiesīgs izpaust, jo to liedz likums par Valsts ieņēmumu dienestu un likums "Par nodokļiem un nodevām".
Jau ziņots, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā publiski sākās diskusijas par to, vai būtu jāļauj Avenam paturēt Latvijas pilsonību. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris šonedēļ intervijā TV3 sacīja, ka saistībā ar šo jautājumu SAB patlaban gaida informāciju no sadarbības partneriem Ukrainā.
SAB šodien apliecināja, ka, lai rosinātu pilsonības atņemšanas procesu kādai personai, ir nepieciešami juridiski pārbaudāmi fakti par Pilsonības likumā minētajām darbībām attiecīgajā termiņā.
Apkopojot informāciju, SAB konstatē arī šodien publicēto Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu un ņems to vērā, ciktāl tas attieksies uz augstāk minēto likuma normu, kas paredz, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.
