Latvijas ekonomika no pandēmijas spējusi atgūties, taču pēdējo gadu laikā palēninājusies Latvijas tuvināšanās citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu ekonomikas un ienākumu līmenim, ceturtdien OECD jaunākā pārskata par Latvijas ekonomiku prezentācijā, sacīja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann).
OECD ziņojums tiek publicēts reizi divos gados, un aptver plašu ekonomikas jomu loku, kā arī rekomendācijas, ko vēlāk izmanto eksperti un politikas veidotāji Latvijā.
Jaunākajā ziņojumā atgādināts, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā pēdējos gados veicinājis enerģijas cenu pieaugumu un radījis traucējumus piegādes ķēdēs, negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Taču vienlaikus uzsvērts, ka ekonomiskās konverģences temps Latvijā samazinājās jau pirms Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā.
Ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, Latvijas valdība nodrošināja spēcīgu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā. Tomēr kontekstā ar pieaugošajām problēmām piegāžu ķēdēs atbalsta pasākumu vājā mērķēšana pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā šis atbalsts palielināja fiskālās izmaksas un inflācijas spiedienu, norāda OECD.
Nepietiekošas investīcijas, kvalificēta darbaspēka trūkums un lēna digitālā transformācija kopš globālās finanšu krīzes ir negatīvi ietekmējusi potenciālo Latvijas ekonomikas izaugsmi un publiskā sektora kapacitāti.
Ziņojumā uzsvērts arī ierobežotā finansējuma pieejamība, kas bremzē straujāku uzņēmējdarbības izaugsmi, tādējādi ietekmējot arī kopējo ekonomikas izaugsmi.
"Banku izvairīšanās no riska, vāja konkurence un nepietiekami attīstīts kapitāla tirgus ir galvenie faktori, kuru rezultātā samazinājusies uzņēmumu piekļuve finansējumam, teikts ziņojumā. Neskatoties uz noguldījumu pieaugumu un banku augsto rentabilitāti, bankas negribīgi izsniedz kredītus," norādīts ziņojumā. Tādēļ OECD iesaka veicināt konkurenci banku sektorā.
Pēc OECD domām, strukturālo reformu paātrināšana ir būtiska produktivitātes un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Ēnu ekonomikas un šķēršļu mazināšana konkurencei un uzņēmumu izaugsmei, jo īpaši pakalpojumu jomā, palīdzētu stiprināt uzņēmējdarbības dinamismu un inovācijas.
Lai finansētu pieaugošos izdevumus aizsardzības un veselības aprūpei un samazinātu nabadzību gados vecāku iedzīvotāju vidū, būs jāpaaugstina nodokļu ieņēmumi un jāuzlabo izdevumu efektivitāte un pārdale, teikts ziņojumā.
"Valdībai pastāv iespējas palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tas jādara no ienākumu un īpašumu nodokļiem," prezentācijā sacīja Kormans.
OECD uzskata, ka nodokļu sloga novirzīšana uz īpašuma nodokļiem uzlabotu pašvaldību finanses, mazinātu nepilnības un samazinātu nevienlīdzību.
OECD norāda, ka ieņēmumu palielināšana no pašreizējiem nekustamā īpašuma nodokļiem, atjauninot kadastrālās vērtības atbilstoši tirgus cenām, vienlaikus turpinot nodrošināt nodokļu atvieglojumus nabadzīgāko mājsaimniecību galvenajam mājoklim, stabilizētu pašvaldību finanses un veicinātu izdevumu efektivitāti. Tāpat mantojuma nodokļa ieviešana varētu palīdzēt palielināt ieņēmumus.
Vēl viena problēma, uz kuru norāda OECD, ir aizvien augstais ēnu ekonomikas līmenis.
Ziņojumā teikts, ka augstas sociālās apdrošināšanas iemaksas, īpaši zemu algu saņēmējiem, nemotivē pamest ēnu ekonomiku. Tā nav samazinājusies kopš 2021. gada, kas galvenokārt saistīts ar aplokšņu algu maksāšanu, kad strādājošie pelna minimālo algu un pārējo atalgojuma daļu saņem skaidrā naudā.
Turpmāka nodokļu saistību izpildes stiprināšana un cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu var ievērojami samazināt ēnu ekonomiku un paplašināt nodokļu bāzi, uzskata OECD.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
