"2017. gadā ''Deloitte Latvia'' veica novērtējumu par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu Latvijas IKP un nodarbinātībai. Sektora tiešais efekts uz IKP 2016. gadā bija 1,01%, un, izmantojot ''Eurostat'' aprēķināto multiplikatoru, tiek aplēsts ka starptautisko klientu segmenta kopējais efekts uz IKP bija 2,37% (592,4 miljoni eiro). Pieņemot, ka ''ABLV'' ir apmēram trešdaļa no šis nozares, var secināt ka bankas likvidācija Latvijas ekonomikai izmaksās apmēram 0,8% no IKP," aprēķinus skaidroja Dombrovskis. Tāpat viņš aplēsis, ka ABLV likvidācijas rezultātā tiks pazaudētas 2280 darba vietas.

Bijušais finanšu ministrs un partijas "Vienotība" kādreizējais līderis Andris Piebalgs aicināja nesteigties ar secinājumiem par to, kā Latvijas trešās lielākās bankas krīze varētu ietekmēt nereti publiskajā telpā izskanējušo ideju par Latviju kā reģionālo finanšu centru nerezidentu apkalpošanā. "Nedomāju, ka tas nerezidentu biznesa modelis tāpēc vairs nedarbosies vai ka sapnis ir izsapņots. Problēmas ir vienai bankai vienā ļoti svarīgā tirgū," teica Piebalgs, "ar visām grūtībām, ja ir labs biznesa modelis, tas var eksistēt."

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētā profesore Anete Pajuste skaidroja, ka attiecībās ar tiem nerezidentiem, kuri izvēlas privāto apkalpošanu Latvijas bankās īpašās attieksmes pret klientu dēļ un kuriem svarīgas sarunas saprotamā valodā, visticamāk nekas nemainīsies. ''Turpretim tiem, kas izmantoja Latvijas bankas nelegāli iegūtas naudas legalizācijai vai citiem šaubīgiem mērķiem, protams, ka Latvija paliks neinteresanta, bet tas jau arī ir šīs sistēmas attīrīšanās procesa mērķis,'' viņa uzsvēra.

Runājot par Latviju kā finanšu centru, viņa lēsa, ka "ABLV Bank" krīze diezin vai ''pieliks punktu vietējā finanšu un citu sektoru vēlmei atrast nišas, kurās apkalpot klientus no visas pasaules''.

Pajuste arī norādīja, ka banku skaits Latvijā ir nesamērīgi liels, tādēļ, raugoties kopumā, banku skaita samazināšanās ir vērtējama pozitīvi. ''Īpaši pozitīva šī situācija būs gadījumā, ja ''ABLV'' pašlikvidācijas process notiks sekmīgi un bankas klienti nezaudēs naudu, kas ir ļoti iespējams scenārijs vismaz no publiskajā telpā pieejamās informācijas,'' viņa teica.

Saskaņā ar Dombrovska pausto ''ABLV Bank'' ir finanšu pakalpojumu eksportētājs, ''tāpēc, ņemot vērā pasaules tendences un triecienu Latvijas finanšu sektora reputācijai, var prognozēt ka diez vai citas Latvijas bankas spēs pārņemt ABLV starptautiskus klientus''.

Runājot par banku nozares nākotni, Piebalgs uzsvēra, ka būtiski ir skaidrāk definēt attiecības starp Eiropas Centrālo banku un nacionālajiem uzraugiem, tostarp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) banku uzraudzības jomā. "Vienmēr ir slikti, ja vienu un to pašu lietu uzrauga divi," viņš skaidroja, "tad rodas jautājums, kurš to neievēroja."

"ABLV Bank" krīze Latvijas finanšu sektoram nodarījusi pamatīgu skādi, taču jautājums, vai tas nozīmē, ka Latvija vairs nevar kļūt par reģionālo finanšu centru, nav viennozīmīgi atbildams – jāskatās, kā uz notiekošo reaģēs ārzemnieki, portālam "Delfi" teica bijušais "Swedbank" valdes loceklis Daniils Ruļovs.

Viņš gan izcēla vēl vienu būtisku aspektu – sabiedrībā ir cilvēki, kuru vienīgais konts bija tieši "ABLV Bank", un viņiem notikušais ir katastrofa. Tāpat Ruļovs norādīja, ka šajā situācija viņam ir žēl gan bankas darbinieku, gan bankas vadības, jo viņš atminas, ka savulaik, kad "Swedbank" Latvijā baumu dēļ sākās masīvs depozītu aizplūdums, sabiedrībā valdījusi vēsa un negatīva attieksme un bijis ļoti grūti mainīt attieksmi un apstādināt naudas aizplūšanu. "Jā, FinCen ziņojums ir ļoti spēcīgs arguments, tomēr bankai bija dots laiks, lai sagatavotu paskaidrojumus un sniegtu atbildi. Žēl, ka mūsu sabiedrība ir tik ātra uz nosodīšanu un kūtra uz atbalstīšanu."

Savukārt "Kredītinformācijas birojs" brīdinājis, ka krīzes situācija, kas izveidojusies ap banku "ABLV Bank" var ietekmēt bankas sadarbības uzņēmumu kredītreitingus un apdraudēt to kredītspēju. Birojs, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka banka ir tieši saistīta ar vairāk nekā 100 vietējā kapitāla uzņēmumiem.

Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām.

FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga ECB lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un FKTK padome 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

Savukārt 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju.

"ABLV Bank" aktīvu apjoms 23. februārī bija 3,31 miljards eiro. Bankas saistības 23. februāri bija 2,96 miljardi eiro, tai skaitā piesaistītie noguldījumi bija 2,11 miljardi eiro. "ABLV Bank" kredītportfelis ir augstas kvalitātes, un 23. februārī tas veidoja 964 miljonus eiro.

"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju. Banka licenci saņēma 1993. gada 9. septembrī. "ABLV Bank" galvenokārt strādāja ar ārvalstu - Krievijas, Ukrainas, citu NVS valstu – klientiem.

Kopš 2012. gada "ABLV Bank" ir meitasbanka Luksemburgā "ABLV Bank Luxembourg". Arī tās darbība līdz ar ECB lēmumu ir iesaldēta.

Bankas peļņa 2016. gadā sasniedza rekordlielu rādītāju – 79,3 miljonus eiro. 2017. gada trīs ceturkšņos peļņa bija 40,84 miljoni eiro.

"ABLV Bank" vairākus gadus bija pēc aktīviem otrā lielākā banka Latvijā. Taču pēdējā laikā bankas aktīvu apjoms samazinājās, tā mazināja sadarbību ar augsta riska klientiem, un FKTK bija uzdevis bankai samazināt čaulas kompāniju īpatsvaru.