AS "ABLV Bank" aicina ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) atsaukt un nevirzīt tālākai apstiprināšanai februāra vidū publiskoto un bankas darbību iznīcinošo ziņojumu.
Tagad publicēta bankas sniegtā atbildes vēstule un komentāri.
"ABLV Bank" vēstulē raksturo banku nozari Latvijā, skaidro, kāpēc Latvijā izveidojies NVS valstu klientus apkalpojošs banku sektors, un izklāsta Latvijā un bankā pēdējos gados sasniegto progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju ievērošanas jomā. Banka pauž pārliecību, ka FinCEN nav nodrošinājis pietiekamus pierādījumus secinājumiem par "ABLV Bank" un ka ASV nebija nekāda pamata iekļaut ABLV Luksemburgas meitasbanku tās iestādēs definīcijā, kurai FinCEN rosina liegt pieeju ASV finanšu sistēmai. Pausts arī pārmetums FinCEN, ka institūcija nav izpildījusi pienākumu nodrošināt pietiekami detalizētu pamatojumu savam ierosinājumam, kas ļautu bankai sniegt pamatotus komentārus.
Pārmetumi novecojuši, argumentē ABLV
"ABLV Bank" vēstulē pauž viedokli, ka FinCEN nodēvē ABLV par "finanšu institūciju, kas rada bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju", balstoties uz vāji pamatotiem, bieži vien novecojušiem un lielākoties secinošiem faktu apgalvojumiem.
Banka vēstulē neapstrīd, ka tās darbības laikā darbības modeli veidojuši samērā augsta riska klienti, kuri ir augsta riska jurisdikciju klienti. Tomēr FinCEN paziņojuma publicēšanas brīdī banka jau bija daudz paveikusi, lai mazinātu riska profilu, pārveidojot klientu bāzi, atsakoties no augstāka riska klientiem, pievēršoties zemāka riska produktiem un uzlabojot atbilstības programmu un praksi.
Šīs pārmaiņas netiek pieminētas, kaut arī tās ir būtiskas, vērtējot, vai banka var radīt iespējamu finanšu noziegumu risku, skaidro banka. Neatkarīgi no tā, vai bankas īstenotās pārmaiņas nav minētas tāpēc, ka FinCEN publicēja savu paziņojumu, par to neinformējot "ABLV Bank", vai arī tāpēc, ka FinCEN daļēji balstījies uz apšaubāmas uzticamības avotiem, FinCEN nepamato ziņojumā publicēto, bankas ieskatā, pārspīlēto apgalvojumu, ka ABLV ir "institucionalizējusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienu no bankas pamatdarbības pīlāriem" un ka tā "cenšas kavēt" Latvijā spēkā esošo tiesību ieviešanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšana novēršanas jomā, teikts bankas komentārā.
Banka savā atbildes vēstulē norāda, ka FinCEN nav varējis pamatot savus secinājumus, ka banka "rada bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju", kas dod tiesības piemērot ASV "Patriot Act" 311. daļas īpašo noteikumu. Banka uzskata, ka paziņojums būtu atsaucams, jo FinCEN saviem apgalvojumiem nav sniedzis pietiekamus vai nav sniedzis nekādus pierādījumus.
ABLV ir ierosinājusi neatgriezenisku likvidācijas procesu atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tādējādi banka nevienam nerada un nevar radīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Tāpēc turpināt lietas virzību galīgā lēmuma pieņemšanai attiecībā uz ABLV nebūtu ne praktiskas, ne tiesiskas nozīmes.
"ABLV Bank" 2017. gadā strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati.
Šajā lietā "ABLV Bank" intereses ASV pārstāv advokātu birojs "WilmerHale" un advokāts Deivids Koens, kurš specializējies naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju jautājumos.
Koens no 2015. līdz 2017. gadam bijis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vietnieks, pirms tam bijis ASV finanšu ministra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos un strādājis ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārraugot arī FinCEN. Savulaik veidojis normatīvos aktus, kas ir pamatā ASV pretterorisma likuma "Patriot Act" trešajai sadaļai un radīja jaunus mehānismus, kā novērst naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
