Antonovs seniors sacīja, ka izdarītais spiediens uz Krājbanku, lai tā kreditētu lidsabiedrību, "izskatījās pēc šantāžas". "Tie depozīti, kas bija Krājbankā, no dažādām organizācijām varēja aiziet no Krājbankas uz tām bankām, kuras būtu gatavas dot kredītu "airBaltic". Es nevēlos nosaukt uzvārdus [..] Bet tie bija cienījami cilvēki," teica baņķieris, atkārtoti norādot, ka nevēlas nosaukt uzvārdus.
"Es nevēlos iegāzt kompetentas iestādes, viņi zina, kas tie bija," sacīja Antonovs, atkārtoti atsakoties nosaukt šo cilvēku uzvārdus. Tie netika nosaukti arī tiesībsargājošajām iestādēm. "Es nenosaucu uzvārdus, es tikai izklāstīju, ka bija tādi fakti, lai glābtu banku, mēs bijām spiesti kreditēt," teica Antonovs, kurš Latvijā bija ieradies, lai sniegtu policijā liecības saistībā ar notikumiem Krājbankā un tiktos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem.
Šie cienījamie cilvēki, pēc Antonova vārdiem, esot politiķi. Vaicāts, vai šo cienījamo cilvēku vidū bijis pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), baņķieris sniedza noliedzošu atbildi: "Nē, taču. Tad viņš kā politiski nozīmīga persona vēl nefigurēja." Jautāts, vai šie cienījamie cilvēki joprojām ir pie varas, baņķieris saka, ka šie politiķi vairs neesot valdībā. Taču "spriežot pēc visa, [šie politiķi] joprojām ir ar lielu ietekmi."
Savukārt uz jautājumu, vai šo cienījamo cilvēku vidū ir savulaik ietekmīgie politiķi Andris Šķēle vai Ainārs Šlesers, Antonovs nepaspēj sniegt atbildi, jo intervijā iejaucās čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, prasot Latvijas Radio žurnālistei Kristīnei Jančevskai, kāpēc tas viņu tik ļoti interesējot un pieprasa skaidri formulēt jautājumu.
Uz žurnālistes norādi, ka Latvijas sabiedrība ir tiesīga zināt, kādēļ Krājbanka nonāca līdz maksātnespējai un kas pie tā ir vainīgs, Abdulmuslimovs nosaka, ka Antonovs seniors ir viņa tēvoča bērnības draugs un čečeniem ir spēcīga tradīcija pieaugušus cilvēkus cienīt. "Es neuzdodu tagad šos nekorektos jautājumus. Tie noveda pie tā, ka izveidojās ažiotāža un banku uzreiz gribēja likvidēt. Mums pats galvenais tagad ir runāt par to, ka mums izdevās izbēgt no šīs ažiotāžas, lai nepazaudētu naudu, lai tur neieliktu administratoru. Pēc Latvijas likumiem administratoram ir neierobežota vara, to banku izlaupītu," saka uzņēmējs.
"Jūs iedomājaties, ka vienkāršs Latvijas pilsonis kopā ar saviem domubiedriem Gati Kokinu [''Lattelecom'' padomes priekšsēdētājs], advokātu bez jebkāda deputātu mandāta vai Ģenerālprokuratūras pilnvarām panāca to, ka banku neizlaupa. Varbūt, ka kādiem politiķiem tas šodien nepatīk. Varbūt "Vienotība" ir uzklupusi Gatim Kokinam, varbūt Solvita Āboltiņa (V) vēlējās, lai starpnieks ir Jaunups [Edgars Jaunups - "Vienotības" politiķis], bet tā nebūs [..] Ja kāds vēlas pameklēt partijām papildu ienākumus, lai meklē legālus ienākumus. No Krājbankas zagt un sadalīt starp kaut kādām partijām neviens neļaus," emocionāli nosaka Abdulmuslimovs.
Viņš uzsver, ka Krājbankas lieta ir "saimniecisks strīds", jo noticis pārpratums, un neviens neesot apstiprinājis nekādas zādzības faktu, neviens neesot apstiprinājis, ka tika viltotas bankas bilances.
"Banka ir jāsanē, neviens nedrīkst zaudēt savu naudu. Tad mēs dosim izvērstu interviju un tad mēs nebaidīsimies saukt uzvārdus. Tad tas viss būs apstiprināts ar juridiskiem dokumentiem un tad tas neapdraudēs Antonova kungu. Kad nāks laiks, tad arī pateiksim, kāda bija Kokina loma, kāda bija mana loma. Tā ir ļoti vienkārša - nepieļaut, ka administrators izzog banku," sacīja Abdulmuslimovs.
Čečenu uzņēmējs emocionālajā runā Latvijas Radio intervijā vērsās ar aicinājumu pie Latvijas augstākajām amatpersonām neiecelt bankai administratoru un nedot visu varu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieku grupas vadītāja Jāņa Brazovska rokās.
"Izveidosim šīs bankas uzraudzības komisiju, ja mēs to sanējam vai pat likvidējam. Ieliksim šajā komisijā vienu darbinieku no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, vienu no Drošības policijas, vienu no Satversmes aizsardzības biroja, vienu no Iekšlietu ministrijas, vienu no prokuratūras. Iecelsim komisijā vienu neatkarīgu baņķieri, bet nevis zviedru baņķieri, bet normālu, vietējo - latviešu. Ticiet man - visus šos cilvēkus nebūs iespējams nopirkt. Labāk maksāt katram no šiem cilvēkiem pa 1000 latu, nevis administratoram 20 000 latu, un viss būs labi. Tas ir mans vēstījums Latvijas valdībai, ko tā var ņemt vērā un var arī ņemt. Tad es zināšu, kādā demokrātiskā valstī es dzīvoju. Paldies jums," emocionālo runu noslēdza Abdulmuslimovs.
Jau vēstīts, ka Antonovs seniors intervijā laikrakstam "Diena" atklāja, ka krīzes gados lidsabiedrība "airBaltic" intensīvi attīstījās. Līzingā pirktas lidmašīnas, palielināts personāls, "airBaltic" apguva jaunus maršrutus. Vienlaikus kompānija līdz zināmai pakāpei darbojās kā "diskaunters" - lai piesaistītu pasažieru plūsmu, biļetes tika tirgotas ārkārtīgi lēti, kas radīja operacionālus zaudējumus.
"Mēs to sapratām, jo pie mums vērsās ar piedāvājumiem kreditēt šo kompāniju. Cik es to zinu, mēs neizrādījām īpašu entuziasmu tūlīt kreditēt. Taču tajā laikā Latvijā tolaik pietiekami autoritatīvu cilvēku darbību rezultātā mēs bijām spiesti sākt "airBaltic" kreditēšanu, jo bažījāmies, ka no bankas tiks izņemti nozīmīga apjoma depozīti, kas krīzes laikā nebūtu labi. Turklāt kredīta apjoma summa nemitīgi auga, jo vajadzēja kompensēt operacionālos zaudējumus, vajadzēja fondēt kompānijas attīstību," atzina Antonovs.