"Protams, ka pēdējā laikā klienti zvana ļoti daudz – gan tādēļ, ka ir lasījuši par "ABLV Bank" situāciju, gan citiem notikumiem Latvijā. Kad amatpersonas pirmo reizi pateica par nepieciešamību nerezidentu biznesu samazināt līdz 5%, mums zvanīja gan mūsu klienti igauņi, gan klienti no Lielbritānijas, gan depozītu turētāji vācieši. Cilvēki zvana, cilvēki satraucas par to, kas būs tālāk. Banku biznesam tas ir ļoti bīstami. Laikam ejot, mēs dzirdam arī precīzāku retoriku no valsts amatpersonu puses. Taču mūsu darbs pašlaik ir skaidrot situāciju arī tiem klientiem, kuriem ne par ko nebūtu jāsatraucas," teica Bolbats.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši statistikas datiem ir klienti, kuri Latvijas bankas atstāj, bet šobrīd vēl ir grūti pateikt, cik no viņiem ir tādu, kurus visi gribētu redzēt aizejam, un cik ir tādu, kurus vēlētos paturēt.

Pēc Bolbata minētā, klienti, kuri pārtrauc sadarbību ar bankām, naudu skaita prom gan uz valstīm Eiropas ekonomiskās zonas ietvaros, gan uz valstīm ārpus tās, tostarp ir klienti, kuri naudu pārskaita, piemēram, uz Šveici, Luksemburgu, Singapūru, proti, uz valstīm, kurās ir ļoti nopietna klientu izvērtēšanas sistēma. "Var teikt, ka klienti, kuri iet prom no zema-vidēja riska grupas, pārskaita naudu uz minētajām valstīm. Tādēļ, ja jautājums ir, vai būs klienti, kas no Latvijas finanšu sistēmas aizies, tad – jā. Es gan arī neuzskatu, ka tas ir zaudējums, kurš ir neatgūstams. Taču mums ir ļoti smagi jāstrādā, lai pārliecinātu zema vai vidēja riska klientus Latvijas banku sistēmu neatstāt," viņš sacīja.

Jautāts, kāda nākotne gaidāma tām desmit bankām, kuras šobrīd Latvijā nodarbojas ar nerezidentu biznesu, Bolbats sacīja, ka prognozes neizteiks. "Pašlaik notiekošais ir bezprecedenta gadījums no mēroga viedokļa – tas attiecas gan uz "ABLV Bank", gan uz to, kas notika pēc tam. Ir skaidrs, ka noguldījumu apmērs un aktīvu apmērs Latvijas banku sektorā samazināsies. Papīrs pacieš visu, bet vienlaikus atsevišķās bankās ir cilvēki, kuri zaudē darbu, jo samazinās darba apjoms praktiski visos šo banku procesos. Tajā brīdī, kad mēs varēsim pateikt, ka šī situācija ir pārvarēta, nozare noteikti izskatīsies citādāk. Taču tieši kāda tā būs, es neņemos prognozēt," teica Bolbats.

Savukārt, jautāts, vai ir risks, ka nesenie notikumi Latvijas finanšu nozarē var kļūt par lielu klupšanas akmeni jaunu klientu atrašanā nākotnē, Bolbats sacīja, ka "Google" meklētājs ir klupšanas akmens jau šobrīd, bet tas ir jāpārvar. "Finanšu nozarē viss ir saistīts. Ir ļoti iespējams, ka kāds, lasīdams "Financial Times" un citu, ko var atrast "Google" meklētājā, nolemj, ka šoreiz vēl nē, lai gan piedāvājums no Latvijas būs labāks un lētāks nekā viņa esošajam finanšu pakalpojumu sniedzējam. Tā ir problēma, ar kuru ir jāstrādā visiem," pauda "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Tāpat Bolbats minēja, ka līdz 2016. gadam "Baltic International Bank" sabiedrisko attiecību stratēģija bija īpaši nerunāt uz āru, nereklamēties, bet šobrīd stratēģija ir mainīta un banka kļuvusi atvērtāka. "Ja atnāk kāds un skaļi pasaka "Tu dari kaut ko nepareizi!" un ja neviens pirms tam par tevi neko daudz nav zinājis, tad ir ļoti grūti to apstrīdēt publiski. Tādēļ tagad mēs esam atvērtāki. Mēs gribam būt atklātāki. Labāk mēs pieļausim kļūdas, būdami atklāti, nekā neko par sevi nerunāsim un par mums izdarīs nepareizus secinājumus," viņš sacīja.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 2,668 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Bankas aktīvi 2017. gada 31. decembrī bija 303,348 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% jeb 5,041 miljonu eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 308,39 miljoni eiro.

Bankas lielākie īpašnieki ir Valērijs Belokoņs (69,9%) un Vilorijs Belokoņs (30,05%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2017. gada beigās bija 12. lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.