Kredītiestādēm būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, piektdien lēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Pašlaik informācija līdz VID nonāk ar ievērojamu laika nobīdi, sēdē skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktores vietniece Tatjana Trenko. Pēc viņas teiktā, slogs kredītiestādēm netiek palielināts un informācijas atlases kārtība nemainās.
Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Jānis Brazovskis klāstīja, ka bankas ir ieinteresētas cīņā ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, taču šāda ziņošana sistēma būšot unikāla – citās Eiropas Savienības valstīs tādas nav.
Banku ieskatā administratīvais slogs pieaugs, turklāt svarīgs jautājums ir par jaunās normas efektivitāti un to, vai mērķis tiks sasniegts.
"Informācija, ko VID vēlas saņemt, jau ir valsts rīcībā," viņš teica. Brazovskis arī uzsvēra, ka šāda norma būs jauna nianse banku attiecībās ar klientiem, un tas rada reputācijas riskus.
Konceptuāli atbalstītie likumu grozījumi nosaka pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informēt VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
"Tas sniegtu iespēju identificēt riskus, ko skar izvairīšanās no nodokļu samaksas, un laicīgi tos novērst," iepriekš pavēstīja FM, skaidrojot, ka tādējādi VID, iegūstot kredītiestāžu un maksājuma pakalpojuma sniedzēju rīcībā esošo informāciju, to lietderīgi un efektīvi varētu izmantot cīņai ar ēnu ekonomiku.
FM uzsver - lai uzlabotu VID darba efektivitāti attiecībā uz likumpārkāpumu, tostarp noziedzīgu nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, atklāšanu un novēršanu, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas nodokļu maksātāju veiktajiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, būtu pieejama arī VID.
"Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpumus. Nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju VID iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos," skaidro ministrija.
Izmaiņas paredz grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kā arī Kredītiestāžu likumā.
Ņemot vērā, ka šāda veida informācija jau tagad gatavota un sniegta Kontroles dienestam, likumprojekti stāsies spēkā ar 2016. gada 1. janvāri.
Šis ir viens no nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, un tas tiks skatīs steidzamības kārtā - divos lasījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
