Nerezidentu segmentā strādājošajām bankām turpmāk regulāri būs jāveic auditi naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML ("Anti-Money Laundering") jomā, intervijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Šogad šāda ārēja ASV ekspertu pārbaude pirmo reizi tiek veikta 13 nerezidentu segmentā strādājošajās Latvijas bankās. Audita rezultātā tiks izstrādāts plāns, lai bankās ieviestu rekomendācijas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu pilnveidošanai.
Putniņš sacīja, ka turpmāk auditi būs jāveic regulāri, par regularitāti gan vēl var diskutēt. FKTK priekšsēdētājs informēja, ka ASV bankās šādas ārējas pārbaudes ir daļa no AML programmas. "Amerikāņi to dara katru gadu. Latvijā varbūt tas nebūtu nepieciešams katru gadu, bet, ja viss iet labi un ja nav nekādu starpgadījumu, tad vienreiz trijos gados tas noteikti būtu jāizdara. Tas ir vērtējums, raugoties no pašreizējā skatu punktu. Varbūt kādā brīdī vajadzēs arī biežāk, jo šī sfēra ļoti ātri attīstās," sacīja Putniņš. Viņaprāt, šāda audita rezultāti noder gan biznesam, kas saviem partneriem var uzrādīt slēdzienu, ka AML jomā bankā viss ir kārtībā, gan arī tas ir apliecinājums FKTK, ka bankā viss ir kārtībā un komisijai nav jātērē savi resursi papildu analīzei.
Pašlaik izskatīšanā Saeimā atrodas FKTK likuma grozījumi, lai likumā nostiprinātu FKTK tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, piesaistot neatkarīgu pārbaudes veicēju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien minētos likuma grozījumus izskatīs pirms trešā lasījuma Saeimā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā, likumā jāiestrādā princips, kas ļautu kredītiestādēm aizstāvēt savas intereses, ja neatkarīgs pārbaudes veicējs, kas jāapmaksā kredītiestādei vairāku miljonu eiro apmērā par katru pārbaudi, tiktu norīkots pārāk bieži. LTRK vēstulē Saeimai raksta: lai arī nav šaubu, ka FKTK katrā gadījumā vērtēs pārbaudes nepieciešamību un prasības, tomēr normatīvā akta teksts atstāj plašu rīcības brīvību un pieļauj iespēju, ka šādas pārbaudes var tikt norīkotas samērā bieži, turklāt viena šāda pārbaude, neskaitot kredītiestādes administratīvo resursu patēriņu, parasti varētu izmaksāt no viena līdz trim miljoniem eiro.
Izskatīšanai trešajā lasījumā iesniegts priekšlikums likumā noteikt, ka FKTK padome samēro pārbaudes veikšanas izmaksas un neatkarīgas pārbaudes veicēja pārbaudes nepieciešamību, ņemot vērā, ka šādas pārbaudes parasti nenosaka biežāk kā reizi divos gados. Rosināts arī noteikt, ka FKTK padome, pamatojoties uz šādas pārbaudes rezultātiem, nav tiesīga piemērot sankcijas par finanšu un kapitāla tirgus regulējošo normatīvu aktu pārkāpumiem.
Iepriekš Budžeta komisijā LTRK pārstāvis Edgars Pastars rosināja diskusiju, vai par pārbaudi būtu jāmaksā FKTK, ja pārbaudes rezultātā nekādi pārkāpumi bankas darbā atklāti netiktu. Taču toreiz komisijas deputāti palika pie Finanšu ministrijas rosinātajiem likuma grozījumiem, ka pats pārbaudītais tirgus dalībnieks maksā par ārējo pārbaudi.
Finanšu ministrija uz likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā iesniegusi priekšlikumu noteikt, ka, ja banka pārsūdz FKTK lēmumu par neatkarīgas pārbaudes veikšanu bankā, tad pārsūdzēšana neaptur šī FKTK lēmuma darbību.
LTRK, ņemot vērā administratīvo tiesu prakses tendences, uzskata, ka bez papildu tiesiskā regulējuma pārsūdzēt FKTK izdoto administratīvo aktu nebūs nozīmes, jo nevienam nav subjektīvo publisko tiesību, lai pārbaudes netiktu veiktas, un normatīvais akts nesatur nekādas norādes par izmaksām kā kritēriju, lai iebilstu pret šādu administratīvo aktu.
