Foto: LETA
"Mēs nekad neesam devuši kukuļus amatpersonām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti," paziņojumā medijiem svētdien uzsver "ABLV bankas" valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

"Pēdējo dienu notikumi ap ABLV, kas radījuši tālejošas sekas, ir saistīti ar nepatiesu informāciju. Mēs aicinām atbildīgās iestādes pārbaudīt, vai augsta centrālās finanšu institūcijas amatpersona, izmantojot savas plašās pilnvaras, negodprātīgu mērķu dēļ ir ilgstoši maldinājusi Latvijas un ārvalstu institūcijas par atsevišķiem nozares dalībniekiem, tajā skaitā ABLV," sacījis Bernis.

Arī TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka banka uzskata, ka tā ir apmelota. Bernis pieļaujot, ka kāda Latvijas centrālās finanšu iestādes amatpersona ilgstoši maldinājusi ārvalstu institūcijas par ABLV darbību. Sestdienas naktī KNAB pratināto Ilmāru Rimševiču Bernis nav minējis vārdā, tomēr no ABLV vadītāja noprotams, ka viņš tieši Rimševiču vaino negodprātīgā rīcībā, ziņoja raidījums.

Jau vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas pārraudzībā esošais Finanšu noziegumu novēršanas tīkls (FinCEN) konstatējis, ka "ABLV Bank" rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumiem. FinCEN izteica priekšlikumu aizliegt "ABLV Bank" vai tās vārdā atvērt un uzturēt korespondentkontus ASV.

FinCEN konstatējis, ka "ABLV Bank" nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju padarījusi par savas uzņēmējdarbības pamatu, bankas vadība ļāvusi bankai un tās darbiniekiem vadīt naudas atmazgāšanas shēmas, kā arī piesaistījusi augsta riska čaulas uzņēmumus, kas ļauj bankai un tās klientiem legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, ka arī nav spējusi nodrošināt atbilstošu augsta riska čaulas uzņēmumu kontu kontroli. Banka esot arī kavējusi Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā pārņemto prasību izpildi, lai aizsargātu savu biznesu.

2017. gada laikā "ABLV Bank" vadība un bankas pārstāvji brīžos, kad banka saskārusies ar pretestību tās augstā riska biznesam, izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, minēts ziņojumā.

Savukārt "ABLV Banka" noliedz jebkādu nelikumību veikšanu, un 14. februārī, skaidroja, ka neviens uzņēmuma darbinieks nav vainojams kukuļdošanā vai kādos citos likuma pārkāpumos. Tāpat bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds paziņoja, ka ""ABLV Bank" par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas". Tāpat banka informējusi, ka ir gatava sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu.

Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" pēc aktīviem bija trešā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. "ABLV Bank" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 40,84 miljonu eiro peļņu. Bankas aktīvi pagājušā gada 30. septembrī bija 3,63 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2016. gada beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!