Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iedalījumam 13 no 16 bankām tiek uzskatītas par bankām, kuru darbība vērsta uz ārvalstu klientu apkalpošanu, jo to ārvalstu klientu noguldījumu apjoms kopējos aktīvos ir lielāks nekā 20%. Tomēr FKTK pasūtītā ASV auditoru pārbaude 2016. gadā notika tikai 12 bankās.

ASV auditoru pārbaude izpalikusi "LPB Bank" (iepriekšējais nosaukums – "Latvijas Pasta banka"). Tas izriet no banku publicētajiem pārskatiem par paveikto naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, tomēr ne pati banka, ne banku uzraugs to oficiāli neapstiprina.

"Acīmredzot šai bankai bija pilnīgi cita biznesa stratēģija un mērķi, un tai nebija plāna tālāk attīstīt starptautisko dolāru norēķinu biznesu," saka Mārtiņš Bičevskis, kurš līdz 2016. gada beigām vadīja Latvijas Komercbanku asociāciju. Viņš uzsver, ka auditu izmaksas bija ļoti nozīmīgas, tādēļ, iespējams, ņemot vērā bankas nelielos izmērus, šāds lēmums bija loģisks. Piekrišana auditam un tā finansēšanai bija katras bankas labprātīgs lēmums.

Soli no izolācijas

2015. gada nogalē un 2016. gada sākumā starptautisko partneru neapmierinātība ar Latvijas nespēju kontrolēt noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu cauri savām kredītiestādēm auga augumā. Iepriekšējos gados Latvijas bankas bija izmantotas vairākās starptautiski nozīmīgās un skaļās naudas legalizācijas shēmās. Kā tolaik vēstīja "Re:Baltica", vietējiem iedzīvotājiem nemanāmā problēma starptautiskā mērogā bija tik samilzusi, ka draudēja kļūt par iemeslu Latvijas neuzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Starptautisko partneru kritika par nevēlēšanos apkarot naudas atmazgāšanu tika minēts kā viens no nozīmīgākajiem iemesliem FKTK vadītāja Kristapa Zakuļa atlūgumam. Pēdējā korespondentbanka, kas tobrīd vēl apkalpoja Latvijas banku ASV dolāru norēķinus, "Deutche Bank" pusgadu vēlāk paziņos par pakāpenisku šīs sadarbības izbeigšanu. FKTK ar nerezidentus apkalpojošām bankām un Latvijas Komercbanku asociāciju vienojās, ka tā izvēlēsies ASV cienītas auditorkompānijas, kas šajās bankās īstenos plašus auditus, tādējādi gan sperot soli pretim sektora sakārtošanai un pārliecinot starptautiskos partnerus par nopietniem nodomiem. Auditus apmaksāja pašas bankas, tādējādi demonstrējot savus nopietnos nodomus par vēlmi atbilst starptautiskiem standartiem naudas atmazgāšanas novēršanā, bet pasūtītājs bija FKTK kā uzraugošā iestāde.

Intervijās pēc savas aizturēšanas Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs stāsta, ka viņš bijis atslēgas cilvēks aiz idejas aicināt ASV auditorkompānijas īstenot Latvijas nerezidentu bankās neatkarīgu auditu. Citas iesaistītās puses gan īpašus Rimšēviča nopelnus šajā procesā neizceļ, uzsverot, ka arī pašas bankas saprata, ka izolācija no finanšu tirgiem nav to interesēs un kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un FKTK meklēja risinājumus.

Tā 2015. gada nogalē FKTK izvēlējās ASV uzņēmumu "Navigant Consulting" par pārbaužu metodoloģijas izstrādātāju. FKTK pastāvīgā komisijas, kuras priekšsēdētājs bija Pēters Putniņš, kas dažus mēnešu vēlāk kļuva par FKTK vadītāju, sēdes protokols liecina, ka uzrunāti tika divi uzņēmumi. "Navigant Consulting" piedāvātā līguma summa bija 41 900 eiro, bet "Crowe Horwath" - 150 000 eiro.

Savukārt auditus pēc tam bankās, kuras orientētas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, veica "Navigant Consulting Inc." sadarbībā ar "Exiger LLC" un "Lewis Baach Kaufmann Middlemiss".

Ar bankām un konsultantu noslēgtā vienošanās paredzēja – pasūtītājs ir FKTK, bet par auditu maksā bankas. Noprotams, ka paša audita izmaksas katrai no bankām veidojušas daudz lielākas summas, daudzkārt pārsniedzot ar FKTK noslēgtā metodoloģijas izstrādes līguma summu.

Nemainīs biznesa modeli

"LPB Bank" portālam "Delfi" uzsver, ka šajā kredītiestādē veikti visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem veicamie auditi. Tomēr uz jautājumu, vai ASV kompānijas tajā veikušas auditus, LPB Mārketinga departamenta vadītāja Liene Dekere-Varaksina atbild: "Bankai nav tiesību izpaust uzraudzības ietvaros veiktos pasākumus."

Arī FKTK apgalvo, ka tai neesot tiesību izpaust šādas ziņas. "Līgumus ar ASV auditorkompānijām par neatkarīgā audita veikšanu slēdza pašas bankas. Ja kāda no bankām kādu iemeslu dēļ nespēja vienoties ar auditorkompāniju par audita nosacījumiem, ASV auditorkompānijas neatkarīgais audits šajā bankā netika veikts," pauž FKTK pārstāve Agnese Līcīte.

Uz atkārtotu jautājumu, vai konkrēti LPB audits tika veikts, viņa atbild: "FKTK nav tiesīga sniegt detalizētāku informāciju par ASV auditorkompāniju veiktajiem neatkarīgajiem auditiem konkrētā bankā, jo informācija, kas attiecas uz kredītiestādi un tās klientiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un nav izpaužama trešajām personām. Komisija šādu informāciju nav sniegusi arī ne par vienu citu konkrētu banku. Ja banka vēlēsies šādu informāciju sniegt, Jūs to varat saņemt no minētās bankas."

Uz jautājumu, kad FKTK pati noslēgusi pēdējo pilno pārbaudi LPB, Līcīte jau pēc raksta publicēšanas atbildēja: "Pēdējo gadu laikā šajā kredītiestādē ir bijušas vairākas klātienes pārbaudes ar dažādiem fokusiem, bet 2016. gadā FKTK ir veikusi pilnu klātienes pārbaudi. Pārbaudes rezultāti gan nav publiskojama informācija, tā tiek izmantota vienīgi uzraudzības vajadzībām."

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas sagatavoto apkopojumu par banku paveikto naudas atmazgāšanas risku samazināšanā 2017. gadā LPB portfelī 10% no klientiem bija tādi, kuru riska novērtējums bija "augsts" vai "ļoti augsts".

Atšķirībā no citām nerezidentu bankām, kas šajā apkopojumā skaidro, kā mainīs biznesa modeli, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu ievērošanu, LPB ziņojumā norāda, ka tās izvēlētais biznesa modelis - maksājumu karšu pieņemšanas internetā – ir veiksmīgs un tā neplāno mainīt savu attīstības modeli. Tāpat citas bankas pārskatā atsaucas uz neatkarīgo ASV auditoru konstatēto, bet LPB ir vienīgais izņēmums.

Pēc aktīvu apjoma LPB ir viena no mazākajām Latvijas bankām. Tomēr starp citām kredītiestādēm tā izceļas ar proporcionāli lielākajiem komisijas naudas ienākumiem. Piemēram, FKTK mājaslapā atrodamā statistika par pērnā gada trešā ceturkšņa pārskatiem, liecina, ka pirmajos deviņos pērnā gada mēnešos LPB komisijas naudās guva ienākumus 16,2 miljonu eiro, kas attiecībā pret bankas aktīviem ir 7,3%. Tuvākās sekotājas ir ievērojami lielākas bankas – "Norvik banka" un "BlueOrange Bank", kuru attiecīgi 19 un 12,6 miljonu eiro komisijas naudu ienākumi attiecībā pret aktīvu apmēru ir 2,2% un 2,2%.

LPB publicētais pērnā gada neauditētais pārskats liecina, ka kopumā pērn komisijas naudās banka iekasējusi 20,7 miljonus eiro. Tās peļņa pagājušajā gadā sasniedza 7,2 miljonus eiro.

LPB pieder SIA "Mono". "LPB Bank" vienīgais īpašnieks ir SIA "Mono". Savukārt "Mono" īpašnieki ir Mihails Uļmans (49,4%), Aleksandrs Plotkins (32,7%) un Kajems Biomins (17,9%), liecina "Lursoft" dati.

Jāatgādina, ka 2016. gada vasarā FKTK "LPB Bank", kas tobrīd saucās "Latvijas pasta banka", piemēroja 305 tūkstošu eiro sodu. FKTK šajā kredītiestādē bija konstatējusi pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Šī banka līdz ar "ABLV Bank" un "Privatbank" minēta starp tām kredītiestādēm, caur kurām 2014. gadā no Moldovas bankām tika nozagts miljards ASV dolāru.