Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja "Baltijas Apdrošināšanas nams" atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.
Uz komisijas sēdi bija uzaicināts "Baltijas Apdrošināšanas nama" padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.
Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus "nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni".
"Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. "Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt," viņš teica.
Tols norādīja, ka šobrīd netiek uzstāts uz pils ugunsgrēka zaudējumu atlīdzināšanu, jo valstij ir būvnieku pārskaitītais finansējums avārijas seku likvidēšanai - 4 857 931 eiro, kā arī ir uzsākta krimināllieta un iesniegta civilprasība.
"Līdz ar to sniegt mums pietiekamu tiesā pret "Baltijas Apdrošināšanas namu" ir pieļāvums. Iespējams, hipotētiski sniegsim, ja neviens netiks atzīts par vainīgu vai arī nepilnā apmērā tiks kompensēti zaudējumi, jo skaidrs, ka tā nauda, par ko būvnieki šobrīd strādā, ir viņu pašu nauda, tie nav apdrošinātāju līdzekļi," pauda "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāvis.
Kompānijas argumentācija nemaksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumu esot, ka šobrīd vēl neesot pabeigta visa izpēte par to, vai viņiem nauda ir jāpiešķir, informēja Tols. Tomēr viņš vērsa deputātu uzmanību, ka apdrošināšanas polise ietvērusi visus riskus, tostarp uguni un arī remondarbu laikā iespējamos kaitējumus.
"Saskaņas" pārstāvis Jānis Ādamsons vēlējās noskaidrot, kāpēc izvēlēta tieši šī apdrošināšanas kompānija, nevis kāda starptautiska firma, kas apdrošinot pat kosmonautus un kosmosa kuģus. Tols atbildēja, ka tas notiek konkursa kārtībā. "Izpildot konkursa prasības, uzvar zemākā cena. Līdz ar to mēs tādā ziņā esam ierobežoti ar izvēli," viņš atzina.
Tomēr Ādamsons pret to iebilda un pauda pārliecību, ka viss ir atkarīgs no konkursa noteikumiem. Ja netiek izvēlēta zemākā cena, jābūt konkrētam pamatojumam, viņš sacīja. "Manā uztverē - ir apdrošināšana, ir izdarīta skāde, ir samaksa. Un pēc tam apdrošinātājiem ir jācīnās ar būvniekiem un visiem pārējiem. Pēc idejas, pie normāliem apdrošinātājiem jums vispār nekas nebūtu jādara," viņš klāstīja.
"Šeit, acīmredzot, šoreiz ir neveiksmīga apdrošinātāja izvēle," uzsvēra opozīcijas partijas deputāts.
"Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere taujāja, vai "Valsts nekustamajiem īpašumiem" ir vēl citi objekti, kas apdrošināti "Baltijas apdrošināšanas namā". Tols atzina, ka šobrīd nevar pateikt, cik no esošajiem līgumiem vēl ir spēkā, tomēr iepriekš bijuši arī citi objekti bez Rīgas pils.
Vairāki parlamentārieši aicināja gatavot komisijas vēstuli FKTK, kurā rosinātu "Baltijas Apdrošināšanas namam" anulēt licenci. "Godīgi sakot, viņiem jau tāpat ir slikta reputācija un ne jau tikai šī iemesla dēļ. Tas viņiem liktu ātrāk sakustēties, un viens negodīgs komersants pazustu no aprites. Vienkārši tas nav normāli," šādu pārliecību pauda deputāts Gundars Daudze (ZZS).
Viņš atzina, ka no vairākām privātpersonām dzirdējis - tiklīdz nepieciešama zaudējumu atlīdzināšana no kompānijas, rodas problēmas.
Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Marija Makareviča aģentūrai BNS sacīja, ka Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā ir uzskaitīti gadījumi, kādos komisijai ir tiesības lemt par licences apdrošināšanas veikšanai anulēšanu, taču "Baltijas Apdrošināšanas nama" darbībā patlaban nav konstatēti apstākļi, kas komisijai ļautu lemt par šādu soli.
"Saņemot Saeimas Pieprasījuma komisijas iesniegumu, izvērtēsim to savas kompetences ietvaros, nepieciešamības gadījumā pieprasot situācijas skaidrojumu arī no "Baltijas Apdrošināšanas nama"," piebilda Makareviča.
Jau vēstīts, ka 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kur noritēja rekonstrukcija, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pils remontdarbus veic pilnsabiedrība "SBRE", kuru veido "Skonto būve" un "Re&Re".
