Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vērsīsies pie par Latvijas pozīciju sagatavošanu atbildīgās Finanšu ministrijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas, norādot uz izmaksu pieaugumu patērētājiem, ko varētu izraisīt Eiropas Komisijas (EK) maksājumu karšu jaunā regulējuma pieņemšanu.
Šādu lēmumu komisija pieņēma trešdien, kad komisijas sēdē tika uzklausīti starptautiskā maksājumu karšu operatora "MasterCard", Latvijas Komercbanku asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra paustie viedokļi par topošā maksājumu karšu regulējuma iespējamo ietekmi uz maksu, ko par karšu izmantošanu maksā patērētāji.
"MasterCard" pārstāvis Ludoviks Espitaljērs-Noels, izklāstot kompānijas bažas saistībā ar regulas projektu, ko EK iesniedza pērnā gada 24. jūlijā, norādīja, ka "MasterCard" ieskatā, regulas pieņemšanas rezultātā komersantu devums maksājumu karšu sistēmai tiks samazināts uz patērētāju rēķina, proti, pieaugs maksājumu karšu lietotāju izmaksas. Turklāt gan komersantiem, gan patērētājiem pēc regulas pieņemšanas par tāda paša līmeņa pakalpojumiem būs jāmaksā dārgāk.
Tāpat pastāvot arī risks, ka daļa komersantu var atteikties pieņemt no pircējiem noteiktu kategoriju maksājumu kartes.
"MasterCard" uzskata, ka no jaunās regulas ieviešanas galvenie ieguvēji būs tikai lielie mazumtirgotāji, uz ko jau esot norādījušas vairāku ES dalībvalstu uzņēmēju organizācijas, kas uzskatot, ka jaunas regulējums tapis lielveikalu ķēžu lobija ietekmē.
Turklāt, ņemot vērā to, ka pēc regulas ieviešanas var pieaugt patērētāju izmaksas, esot sagaidāms skaidras naudas lietošanas pieaugums, kas savukārt varot veicināt ēnu ekonomikas uzplaukumu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, uzrunājot komisijas deputātus, pauda bažas, ka lielākais ar maksājumu karšu izmantošanu saistīto izmaksu kāpums gaida tieši "mazajās ekonomikās", piemēram, Latvijā un Igaunijā dzīvojošos cilvēkus. "Šāda veida iniciatīvas, kas uzliek papildu slogu tehnoloģisko procesu organizētājiem un tirgotājiem, mazās ekonomikas izjūt daudz smagāk nekā valstīs, kur ir lielāks tirgus," sacīja Bičevskis.
Igaunijas parlaments jau šā gada janvārī uzdevis valdībai iebilst pret regulā paredzēto starpbanku komisijas maksu "griestu" noteikšanu.
Latvijas Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere gan deputātiem skaidroja, ka regulas mērķis ir mazināt banku ieinteresētību izsniegt saviem klientiem noteikta veida maksājumu kartes, par kurām ir jāmaksā lielākas starpbanku komisijas maksas.
"Patlaban bankas, kas izsniedz patērētājam karti, netieši ir ieinteresētas izsniegt kartes, par ko var saņemt lielāku komisijas maksu, kad klients veic maksājumus," norāda Zitcere.
Izsakot bažas par topošo regulējumu, maijā Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL) nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, finanšu ministram un vairākiem Saeimas deputātiem.
Vēstulē norādīts, ka plānotās izmaiņas var apdraudēt turpmāku tirgus harmonizēšanu, godīgu konkurenci, patērētāju tiesību aizsardzību un inovāciju veicināšanu. Atsevišķu jaunu noteikumu rezultātā var tikt apdraudēta visa karšu maksājumu ekosistēma, kā arī tikt kavēta cīņa ar ēnu ekonomiku.
ATPL uzskata, ka nav nepieciešams mainīt sistēmu, kas labi darbojas un neatklāj nekādas tirgus nepilnības.
