Tiks vērtēta gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tehniskā atbilstība starptautiskās Finanšu darbības darba grupas jeb "Financial Action Task Force" (FATF) rekomendācijām, gan arī sistēmas efektivitāte.

Vizītes laikā "Moneyval" eksperti tiekas gan ar valsts institūcijām, gan ar privātā sektora pārstāvjiem.

Finanšu ministrija kā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politiku atbildīgā institūcija tiekas ar komitejas ekspertiem, un tikšanos laikā sniegusi aktuālo informāciju, tostarp par jaunākajiem grozījumiem šo jomu regulējošajos normatīvajos aktos un Ministru kabineta apstiprināto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam, portālu "Delfi" informēja ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Pēc patlaban notiekošās klātienes vizītes tiks sagatavots ziņojuma projekts par Latvijas izvērtējumu, kas varētu tikt apstiprināts "Moneyval" komitejas plenārsēdē nākamā gada otrajā pusē. Ja Latvijai tiks izteiktas kādas rekomendācijas, tās tiks ietvertas šajā ziņojumā.

Pašreizējā vizīte Latvijā ir "Moneyval" 5. kārtas izvērtējums. Iepriekš "Moneyval" eksperti Latvijas snieguma izvērtējumu veikuši 2001., 2004., 2006., 2012. gadā.

"Moneyval" ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kuras uzdevums ir novērtēt atbilstību starptautiskajiem standartiem naudas atmazgāšanas novēršanas jomā un sniegt rekomendācijas valstīm, ja tām savas sistēmas ir jāuzlabo.

Pavisam nesen, oktobra beigās Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, pārņemot Eiropas Savienības jaunās, ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. Likums arī tika pilnveidots atbilstoši FATF un "Moneyval" ekspertu ieteikumiem.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija finanšu noziegumu novēršanai izstrādājusi nozares pašregulācijas politiku, tai skaitā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku. Cita starpā vadlīnijas par paaugstināta riska jurisdikcijām nosaka, ka bankas nesadarbojas ar FATF noteiktajām augsta riska jurisdikcijām.

Pēc vairākiem skaļiem naudas atmazgāšanas skandāliem pēdējos pāris gadus Latvijas banku uzraugs un komercbankas pievērš pastiprinātu uzmanību naudas atmazgāšanas novēršanai. Šovasar publicētajā "Latvija 2020" cikla pētījumā "Latvija - reģionāls finanšu pakalpojumu centrs" lasāms par finanšu nozarē piedzīvotajām problēmām ar netīro naudu, cīņu par reputācijas atgūšanu un iemesliem, kāpēc Latvijas banku sektorā izveidojies liels ārvalstu klientu apkalpošanas biznesa īpatsvars.