Kā norādīts ziņojumā, 2017. gada nogalē varēja teikt, ka Latvijas bankās pēdējos divos gados ir daudz paveikts attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, pateicoties likumdošanas izmaiņām un jaunu regulatoru prasību ieviešanai. Tomēr šā gada pirmajos mēnešos piedzīvotie finanšu sektora notikumi parāda, ka padarītais nav ļāvis novērst visus riskus.

Paaugstinātās kapitāla un rezervju prasības bankām, kuras galvenokārt veic nerezidentu klientu apkalpošanu, pasargā valsts budžetu un Noguldījumu garantiju fondu no tiešiem zaudējumiem. Tomēr atteikumi piekļuvei starptautisko maksājumu sistēmai un reputācijas riski rada reālus ekonomiskos zaudējumus, teikts Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumā.

Padome ir pārliecināta, ka fiskālo risku deklarācijā Latvijas finanšu sektora risku novērtējumam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, spējot kvantificēt risku iestāšanās gadījumus un varbūtību.

Tā kā Noguldījumu garantiju likums zināmos apstākļos paredz piesaistīt valsts budžeta līdzekļu pieejamību Noguldījumu garantiju fondam, fiskālo risku deklarācijā būtu jāspēj atspoguļot šāda riska gadījumu iestāšanās un tā ietekme uz valsts budžeta līdzekļiem. Kopš Noguldījumu garantiju fonda iekļaušanas vispārējās valdības sektorā tam vajadzētu noteikt simetrisku ieņēmumu un izdevumu vērtējuma pieeju.

Pēc banku sektora pārkārtošanās, samazinot riskanto darījumu partneru iespējamos riskus, risku vērtējumā un pārvaldībā vajadzētu vairāk izmantot starptautisko pieredzi, teikts padomes ziņojumā.

Kā ziņots, tā Latvijas banku sektora daļa, kas vērsta uz ārvalstu klientu apkalpošanu, piedzīvojusi būtisku satricinājumu kopš 13. februāra, kad ASV rosināja noteikt sankcijas pret lielāko šī biznesa spēlētāju Latvijā "ABLV Bank". Bankas darbība tika paralizēta un akcionāri pieņēma lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju. Savukārt pēc ASV ziņojumam sekojošās ASV amatpersonu vizītes Latvijā mūsu valsts finanšu nozares amatpersonas paziņoja, ka būtiski jāsamazina riskanto ārvalstu klientu apkalpošana Latvijas bankās. Noprotams, ka plānots izbeigt gadiem ilgušo bijušo PSRS valstu iedzīvotāju un biznesu finanšu līdzekļu tranzītu caur Latvijas bankām.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padomes priekšsēdētājs ir Jānis Platais, padomes priekšsēdētāja vietnieks - Ingars Eriņš, bet padomes locekļi - Mortens Hansens, Mārtiņš Kazāks, Ulo Kāsiks, Andžs Ūbelis.