Komentējot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) plānotos ierobežojumus Austrumeiropas banku izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās, Dravniece sacīja, ka šis gadījums attiecas uz izmaiņām ERAB kreditēšanas politikā, piešķirot kredītus nacionālajās valūtās, kas nozīmē, ka Latvijas aizņēmēji tos saņemtu latos, nevis eiro. Šo izmaiņu mērķis ir veicināt nacionālo valūtu stiprināšanu un kapitāla tirgus attīstību.
ERAB statuss neparedz tam tiesības noteikt saistošus noteikumus bankām, skaidroja Dravniece, piebilstot, ka netiešā ārvalstu valūtas riska, kad aizņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, jautājums ir aktuāls vairākām valstīm, tostarp Latvijai.
Pašlaik FKTK noteikumos ir noteikta kapitāla prasība netiešajam ārvalstu valūtas riskam - 12% no kredītriska kapitāla prasības, proti, kredītiem, kuriem aizņēmēju ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, kapitāla prasība tiek paaugstināta par 12%.
ES līmenī ir bijis mēģinājums noteikt šādu kapitāla prasību direktīvā, tomēr visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu neizdevās atrast, jo pastāv atšķirības valūtas kursa politikā. Latvijas gadījumā lats ir piesaistīts eiro ar plus/mīnus 1% svārstību intervālu un risks būtiski atšķiras no valstīm, kurās ir brīvi peldošais kurss un kredīti pārsvarā tiek izsniegti dolāros vai Šveices frankos.
"Nosakot vienādu regulējumu visām valūtām, tiktu apšaubīta valūtas kursa politika, Latvijas gadījumā - lata stabilitāte," skaidroja Dravniece, sakot, ka kreditēšana eiro valūtā ir saistīta ar zemākam procentu likmēm, bet papildus jāņem vērā arī tas, ka bankas piesaista resursus eiro un, izsniedzot kredītus latos, tām parādīsies atklātā valūtas pozīcija, kurai jāaprēķina un jāievēro kapitāla prasība, kā arī ir jāiekļaujas 10% ierobežojumā no pašu kapitāla atklātai pozīcijai katrā valūtā, 20% - visās valūtās kopā.
FKTK uzskata, ka no uzraudzības viedokļa galvenais ir risku izvērtējums, to pārvaldīšana un atbilstoša kapitāla bāze.
Kā ziņots, ERAB ieviesīs ierobežojumus Austrumeiropas banku izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās, lai mazinātu finanšu riskus reģionā.
ERAB akcionāru ikgadējā sanāksmē pieņemts lēmums ierobežot reģionā ārvalstu valūtas lielo īpatsvaru finanšu darījumos un mudināt bankas izsniegt kredītus vietējā valūtā.
Ārvalstu valūtu kredītu apjoma pieaugumu ekonomiskā uzplaukuma gados veicināja neattīstītais finanšu tirgus, zemās noguldījumu procentu likmes un augstās procentu likmes kredītiem vietējās valūtās, norāda ERAB.
Sākoties krīzei, Austrumeiropas bankām un to mātes kompānijām Austrijā, Itālijā, Vācijā un Zviedrija radās grūtības refinansēt ārvalstu valūtās iesniegtos mājokļu, automašīnu un patēriņa kredītus.
"Aizdevumi ārvalstu valūtās ir krīzes simptomi šajās valstīs," norādīja Ungārijas Centrālās bankas viceprezidente Jūlija Kirali. "Tie arī rada kredītu risks bankām. Tā nav problēma, ko var atrisināt vietā dienā. ERAB iniciatīva ir apsveicama," viņa sacīja.
Ungārijai, tāpat kā Latvijai un Rumānijai, nācās lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai pārvarētu ekonomisko krīzi.
ERAB pieder 61 valstij un divām starpvaldību institūcijām. Tā tika izveidota 1991.gadā, lai veiktu investīcijas bijušā padomju bloka valstīs no Balkāniem līdz Āzijai un palīdzētu tām pārveidot savas ekonomikas.