Latvijai pievienojoties eirozonai, cīņa par vietējo pārtikas tirgu kļūs vēl sīvāka, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LLKC) vadītāja Inguna Gulbe.
Jautāta, kādas izmaiņas notiks pārtikas produktu tirgū pēc pievienošanās eirozonai, viņa norādīja, ka kopumā ietekme būšot pozitīva tiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā (ES) gan eksportā, gan importā, jo eiro stabilizēs tirgu.
"Tāpat arī mazināsies valūtu konvertēšanas riski un izmaksas. Tirgus kopumā kļūs vēl "integrētāks" ES, un palielināsies konkurence ar importa produktiem. Tomēr vienlaikus jārēķinās ar citu problēmu - importētājiem turpmāk dzīve kļūs vieglāka, kamēr vietējiem ražotājiem konkurence par tirgu - sīvāka," sacīja Gulbe.
Viņa skaidroja, ka importa ienākšana ar eiro ieviešanu tiks atvieglota, tas kļūs masīvāks un spēs pircējam piedāvāt interesantākas cenas. Vietējiem ražotājiem ar cenām, ko nosaka augstā pašizmaksa, tirgū vietas paliks mazāk. Līdz ar to vietējiem ražotājiem būtu jādomā, kā kooperēties, lai varētu ražot vairāk kvalitatīvas un konkurētspējīgas produkcijas un lai tirgū vietējos dārzeņus neizspiestu Nīderlandes un citu valstu imports.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc citas valstis spēj aizsargāt savu tirgu pret importu, bet Latvija - nē, Gulbe sacīja, ka citu valstu politiķiem ir vēlme aizstāvēt savus ražotājus.
"Zemākā cena ir tikai viens no kritērijiem, un produktam vienlaikus ir jābūt ar atbilstošu kvalitāti, ko akceptēs visumā izvēlīgais pircējs. Protams, ka Zemkopības ministrijas rokās ir nopietnas sviras, kā šo procesu ietekmēt par labu vietējiem ražotājiem. Bet ministrijas pārraudzībā ir visa pārtikas nozare, tātad - arī tās importa sadaļa, un tās aizstāvji patlaban ir spēcīgāki un motivētāki nekā vietējie ražotāji," atzina LLKC vadītāja.
LLKC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.