Cīnoties pret riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas banku sektorā, nedrīkstētu uzbūvēt sienu apkārt Latvijas finanšu sektoram un ierobežot Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) klientu apkalpošanu. Likumdevējiem būtu jāparedz regulējums, kas nodrošinātu iespēju atsijāt risku nesošos nerezidentus galvenokārt no bijušās Padomju Savienības un nerezidentus no eirozonas un EEZ valstīm, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Latvijas valdība apņēmusies samazināt nerezidentu klientu klātbūtni mūsu valsts banku sektorā un kā vēlamais sasniedzamais mērķis definēts konkrēts rādītājs - samazināt nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas banku sektorā līdz vidēji 5% no kopējā depozītu apjoma (kādā bankā šis rādītājs varētu būt augstāks, kādā - zemāks, bet vidēji tam būtu jābūt 5%).
Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā par nerezidentiem banku sektorā tiek uzskatīti arī klienti no Eiropas Savienības (ES) valstīm. FKTK 2017. gada dati par noguldījumu sadalījumu pēc valstu grupām rāda – pērn gada beigās kopējais ārvalstu klientu noguldījumu apmērs Latvijas bankās bija gandrīz 40% no kopējā depozītu īpatsvara, tai skaitā 15,9% no kopējā noguldījumu apmēra bija no EEZ valstīm, neskaitot Latviju, 7,2% - no NVS valstīm, 16,6% - no citām valstīm.
Piemēram, bankā "Citadele", kas pēdējos gados pamatā attīstījusies Baltijas valstīs un samazinājusi NVS klientu segmenta biznesa apjomus, 2017. gada beigās no kopējā noguldījumu apmēra 64% bija no Baltijas valstīm, 7,6% no NVS valstīm, bet pārējie 28,4% - galvenokārt no citām ES, EEZ un OECD valstīm.
Portāls "Delfi" vaicāja FKTK vadītājam, vai nospraustais mērķa rādītājs – nerezidentu noguldījumu īpatsvars 5% no kopējā apmēra – nozīmē, ka bankām būtu jāatvadās arī no Eiropas klientu apkalpošanas.
"Mēs neesam ieinteresēti iekapsulēt Latvijas banku sistēmu un atdalīt to no eirozonas. Tas taču ir pilnīgi pret visiem tiem principiem, kas Eiropas Savienībā tiek sludināti. Tāpēc likumdevējiem gan Briselē, gan Latvijā jāiedod uzraugam likumīgs pamats vērsties tieši pret tiem, kas mums rada draudus. Tātad, vienkārši izsakoties, kā atsijāt Krievijas nerezidentu no Vācijas nerezidenta," portālam "Delfi" sacīja Putniņš.
Viņaprāt, Saeimai būtu jāmeklē atbilde uz jautājumu, kā nodrošināt riskanto nerezidentu klientu atsijāšanu, vienlaikus nodrošinot, ka nenotiek diskriminācija ES robežās.
"Tagad ir pienācis laiks mazāk runāt, vairāk ieguldīt intelektu un izdomāt. Vienkārši ar tādiem saukļiem – tagad 5%. Ejiet FKTK un to izdariet. Man jau ir vajadzīgs juridisks pamats. (..) Nevar būt patvaļa," uzsvēra Putniņš.
Latvijas banku uzraugs 26. aprīlī, piedaloties Eiropas Parlamenta komitejas finanšu noziegumu novēršanai (TAX3) uzklausīšanā, vērsa arī eiroparlamentāriešu uzmanību, ka ES robežās nebūtu pieļaujama diskriminācija.
Putniņš skaidroja Eiropas Parlamenta deputātiem, ka Latvijas bankās apkalpotos ārvalstniekus var iedalīt divās grupās – viena grupa ir nerezidenti no bijušās PSRS valstīm, kas rada lielus draudus gan Latvijas finanšu sistēmai, gan nacionālajai drošībai, bet otra - nerezidenti no citām ES valstīm, jo Latvijā par nerezidentu tiek uzskatīts gan ukrainis, gan vācietis. Viņaprāt, ir jānovelk līnija starp šīm abām grupām un jāņem vērā, ka, piemēram, Vācijas pensionārs, kas kādā Latvijas bankā nogulda 1000 eiro uz diviem gadiem, nav nekāds kaitīgais nerezidents.
Ievērojot ES pamatprincipus, kas ietver arī brīvu kapitāla kustību, cīņa ar naudas atmazgāšanu tomēr nevajadzētu uzbūvēt sienas, Eiropas politiķiem sacīja Latvijas banku uzraugs.
Eiropā ir jāsaglabā vienotais tirgus. Regulējumā jāparedz atšķirīga attieksme pret divām nerezidentu grupām - pret eirozonas nerezidentiem jāizturas pavisam citādi nekā pret tiem, kas nāk no valstīm ārpus EEZ.
Latvijas likumdevēju pirmais solis cīņā pret aizdomīgu naudu Latvijas bankās ir steidzamības kārtībā pieņemtie likuma grozījumi, kas bankām liegs apkalpot uzņēmumus, kas atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti, tādus uzņēmumus, kam nav reālas saimnieciskās darbības un kas reģistrēti valstīs, kur nepastāv prasība uzņēmumiem iesniegt finanšu pārskatus.
FKTK lēš, ka šo likuma prasību rezultātā no Latvijas bankām varētu aiziet divi miljardi eiro, tādējādi nerezidentu noguldījumi varētu samazināties līdz četriem miljardiem eiro.
Nerezidentu noguldījumu apmērs kopējā Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apjomā pašlaik ir 31% vai 25%, ja no statistikas tiek izslēgta likvidācijai lemtā "ABLV Bank". Putniņš vērtē, ka trīs, četru mēnešu laikā nerezidentu noguldījumu īpatsvars tuvosies 20% no kopējā noguldījumu apmēra, kas ir zemākais rādītājs 20 gadu laikā.
Rēķinoties ar gaidāmajām pārmaiņām, FKTK darbs ar bankām norit jau vairāk nekā mēnesi, un ar daļu no riskantajiem klientiem kredītiestādēs sadarbība pārtraukta, jau gaidot riskanto čaulas uzņēmumu apkalpošanu aizliedzošos likuma grozījumus. Tagad process ātrā tempā virzīsies uz priekšu, taču bankām ir resursi un "likviditātes spilveni", ko izmantot, lai atteiktos no aizliegtajiem klientiem un slēgtu to kontus, skaidro FKTK priekšsēdētājs.
Pārmaiņu efekts uz banku sektoru būs redzams gada otrajā pusē. Putniņš neizslēdz, ka no nerezidentu segmentā strādājošajām bankām kāda varētu pārtraukt darbu Latvijā.
Eiropas Parlamenta deputātiem FKTK vadītājs pauda viedokli, ka no Latvijas aizejošā nerezidentu nauda meklēs un atradīs citus ceļus uz ES vai ES pietuvinātām valstīm, tāpēc šajā ziņā Eiropā būtu vajadzīga vienota pieeja. "Nav normāli, ka Latvijā banka tiek aizslēgta naudas atmazgāšanas pārkāpumu dēļ un vienlaikus kaut kur citur Eiropā ir kādas bankas, kas šo naudu turpinu apkalpot, it kā nekas nebūtu noticis," eiroparlamentāriešiem sacīja Latvijas banku uzraugs.