Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusē ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, vērtē FM.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada septiņos mēnešos pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā.
Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. To pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču FM atzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos mēnešos sagaidāmi lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā rezultātā pārpalikums saruks un izveidosies deficīts, kā tas ir plānots budžeta likumā.
No šā gada stājās spēkā jauna kārtība, kas paredz pensiju piemaksu izmaksu no valsts pamatbudžeta saņemtā finansējuma, tādējādi valsts speciālā budžeta bilance ievērojami uzlabojās un šā gada septiņos mēnešos tajā bija pārpalikums 77,3 miljoni eiro (2013.gadā atbilstošā periodā bija deficīts 27,8 miljoni eiro). Taču valsts pamatbudžetā situācija mainījās pretējā virzienā un pārpalikums samazinājās no 260,7 miljoniem eiro līdz 172,4 miljoniem eiro. Savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā, izdevumiem pieaugot un ieņēmumiem saglabājoties iepriekšējā gada pārskata perioda līmenī, finansiālā situācija bija pasliktinājusies un pārpalikums no 56,7 miljoniem eiro iepriekšējā gada septiņos mēnešos samazinājās līdz 29,1 miljonam eiro šā gada attiecīgajā periodā.
Vērtējot kopbudžeta nodokļu ieņēmumu attīstību, FM secina, ka šā gada septiņos mēnešos to izpilde pret plānu un pieauguma tendences pēdējos mēnešos saglabājās līdzīgas. Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 3,84 miljardi eiro, un tie bija par 132,3 miljoniem eiro jeb 3,6% augstāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt plāns tika pārsniegts par 9,2 miljoniem eiro.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu lielākais pieaugums saglabājās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) (par 76,4 miljoniem eiro jeb 8%) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos (par 11,2 miljoniem eiro jeb 9,9%). Taču šo nodokļu pieauguma temps kopš gada sākuma ir samazinājies. PVN ieņēmumu kāpumu nodrošināja patēriņa pieaugums, kā arī mazāks veikto atmaksu apjoms uzņēmējiem, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013.gada decembrī. Savukārt NĪN ieņēmumu pieaugumu veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī iedzīvotāju savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu.
Lai arī darbaspēka nodokļu izpilde jūlijā bija labāka nekā iepriekšējos mēnešos, ņemot vērā to, ka šā gada sākumā spēkā stājušās nodokļu politikas izmaiņas - neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamo palielināšana, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana par vienu procentpunktu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga attiecīgi par 17,9 miljoniem eiro jeb 2,3% un 2,7 miljoniem eiro jeb 0,2%.
Tajā pašā laikā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, bija par 7,1 miljonu eiro jeb 3,2% mazāki, un šī nodokļa ieņēmumi bija 88,1% no plānotā apjoma. Šādas izmaiņas noteica augstākas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokārt ir neto apgrozījuma samazināšanās, peļņas samazināšanās vai investēšana pamatlīdzekļos, nodokļu atvieglojumu piemērošana par nesadalīto peļņu.
Kopbudžeta izdevumos pieaugums bija vērojams kopš gada sākuma, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem tie bija par 154,7 miljoniem eiro jeb 3,3% lielāki. Izdevumu pieaugums bija vērojams atlīdzībai, un valsts budžetā tie pieauga straujāk (par 7,4%) nekā pašvaldību budžetā (par 5,5%). Valsts budžetā šādas izmaiņas skaidrojamas ar minimālās darba algas paaugstināšanu un atalgojuma izlīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem no šā gada sākuma, savukārt pašvaldību budžetā - pamatā pedagogu darba samaksas kāpuma dēļ. Tāpat pieaugums bija vērojams izdevumiem subsīdijām un dotācijām komersantiem, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanā tieši autoceļu būvniecībā, kā arī augstākiem veselības nozares izdevumiem valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanai.
FM atzīmē, ka reģiona ģeopolitiskās situācijas dēļ FM ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes tempu 2014.gadam no 4% līdz 2,9% un 2015.gadam - no 4% līdz 2,8%. Tādēļ šā gada budžeta izpilde gadā kopumā būtu jāvērtē piesardzīgi.
FM informē, ka ir sākts darbs pie vidēja termiņa fiskālās politikas plānošanas, kā arī atbilstoši otrās ekonomikas pārvaldības paketes ("divpakas") nosacījumiem ir sākts eirozonas dalībvalstu gadskārtējais budžeta plānošanas un lēmumu pieņemšanas koordinācijas process, kas paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij sākotnējais nākamā gada Vispārējās valdības budžeta plāna projekts būs jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz šā gada 15.oktobrim.
