Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apsver iespēju attālākajos lauku apvidos subsidēt bankomātu izvietošanu, tāpat pieļauta iespēja iedzīvotājiem skaidru naudu izņemt tirdzniecības vietās, piektdien vēstī laikraksts "Dienas bizness".
"Novados iedzīvotāji sūdzas, ka viņiem 35 kilometrus ir jābrauc līdz tuvākajam bankomātam. Tas nav nopietni," pamatojis ministrs.
SEB bankas pārstāve Agnese Strazda gan paudusi, ka šis ir salīdzinoši emocionāls piedāvājums, kas praktiski būtu iespējams, bet tai pašā laikā rada virkni jautājumu ilgtermiņā. Izklausās kārdinoši, ja valsts uzņemtos subsidēt tos bankomātus, kurus bankas jau gadiem finansējušas pašas, jo skaidrs, ka vairākās vietās bankas uztur bankomātus, sociālu mērķu vadītas – lietošanas intensitāte iedzīvotāju skaita dēļ ir tik maza, ka rada zaudējumus.
Tomēr jautājumus rada, vai atbalstītas tktu visas bankas, kā tiktu noteikta cena, cik bankomāti tiktu subsidēti, kā arī – vai tas būtu īstermiņa risinājums.
Pēc tam, kad slēdza "Latvijas Krājbankas" bankomātus, pērn decembrī pēc tirgus izmaiņām "Swedbank" uzstādījusi bankomātus desmit jaunās Latvijas vietās, kas bija vispār palikušas bez bankomātiem. Teorētiski, ja nepieciešamā izmaksu bāze tiek samazināta, piemēram, subsidēta, tas sniegtu iespēju uzstādīt vairāk bankomātu, laikrakstam paudis "Swedbank" valdes loceklis, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.
Banku pārstāvji vērtē, ka efektīvāks risinājums par bankomātu uzstādīšanu ciematos un mazās pilsētās būtu tā saucamais 'cash back' vai "nauda pēc pirkuma" risinājums, nodrošinot skaidras naudas izņemšanu reģionu veikalos.
Jau vēstīts, ka pērn rudenī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja "Latvijas Krājbankas" darbību, līdz ar ko slēdza arī tās bankomātus. Tas ietekmējis daudzus lauku iedzīvotājus un Latvijā
aizvien aktuālāks jautājums ir kļuvis par to, kā lauku iedzīvotājiem
nodrošināt banku pakalpojumu pieejamību un skaidras naudas izņemšanu.