ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.
Jarockis skaidroja, ka nacionālajā līmenī jālemj par katru jautājumu, ko lems ESM valde. Regulējums paredz, ka atkarībā no lēmumu veida, lai Latvijas pārstāvis valdē varētu piedalīties balsošanā un balsotu par jautājumu, ir jāsaņem Saeimas piekrišana, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana, Ministru kabineta piekrišana, vai arī Latvijas pārstāvis valdē lēmumu ir tiesīgs pieņemt patstāvīgi saskaņā ar likumu "Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē". Valdes un Direktoru padomes lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties, ar kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu vairākumu, kā norādīts ESM līgumā.
Latvijas pārstāvis ESM valdē ir finanšu ministrs.
Plānots, ka pēc EFSF darbības pārtraukšanas EFSF uzņemtās saistības pāries ESM. "Uz mums EFSF neattiecas, jo mēs tajā laikā nebijām eirozonas valsts. ESM darbības laikā finansējums jauniem aizdevumiem tiks nodrošināts no ESM kapitāla. Aizdevumu maksājumi no EFSF tiks veikti jau no uzņemtajām saistībām un pašreiz izveidotā EFSF kapitāla, nevis no ESM," informēja FM pārstāvis.
Lēmumi par ESM izveidi tika pieņemti jau pirms vairākiem gadiem. Reaģējot uz finanšu krīzes padziļināšanos Eiropas Savienībā (ES) un tās rezultātā strauju aizņēmuma kapitāla tirgos nosacījumu pasliktināšanos vairākās eirozonas dalībvalstīs, Eirogrupas finanšu ministri 2010.gada maijā vienojās, ka nepieciešams pastāvīgs instruments, kas palīdzēs nodrošināt ES finanšu stabilitāti. Lai to īstenotu, valstu un valdību vadītāji 2010. gada oktobrī lēma veikt Līgumā par ES darbību grozījumus, nepaplašinot ES kompetenci. Uz Eiropadomes vienošanās pamata tika organizētas konsultācijas ar dalībvalstīm par veidojamā stabilitātes mehānisma un Līguma par ES darbību grozījumu saturu.
2010. gada decembra Eiropadomes sanāksmē tika panākta vienošanās, ka eirozonas finanšu ministri un Eiropas Komisija (EK) Līguma par ES darbību grozījumu iedarbināšanai līdz 2011. gada martam izstrādās galvenos jaunā stabilitātes mehānisma - ESM - elementus.
ESM sāka savu darbību 2013. gada vidū. ESM ir uz starpvaldību vienošanās (līguma) starp eirozonas dalībvalstīm pamata izveidota starptautiska finanšu institūcija. Mehānisma līdzekļi būs pieejami eirozonas valstīm, kas nonākušas nopietnās finanšu problēmās.
ESM kapitāls būs 700 miljardi eiro, efektīva aizdošanas kapacitāte plānota 500 miljardu eiro apmērā. Kapitāls dalīsies iemaksātajā kapitālā ("paid in") 80 miljardi eiro un kapitālā uz pieprasījumu ("callable") - 620 miljardi eiro. Iemaksātais kapitāls tiek iemaksāts vienlīdzīgās daļās piecu gadu laikā, sākot ar 2013. gada jūliju, atbilstoši pielemtajai attiecīgās dalībvalsts kapitāla atslēgai, kas pamatā balstās uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla atslēgu. Iemaksu ESM kapitālā atslēga tiek mainīta, kad eirozonai pievienojas jauns dalībnieks. Tāpat jaunajām eirozonas dalībvalstīm tiek piemērota iemaksu ESM kapitālā atlaide 12 gadus no iestāšanās eirozonā brīža.
ESM vada pārvaldnieki (eirozonas finanšu ministri ar balsošanas tiesībām par finanšu atbalsta piešķiršanu, ekonomikas un monetāro lietu komisārs un ECB prezidents ar novērotāja tiesībām). Galvenie lēmumi - finanšu palīdzības piešķiršana, tās nosacījumi, ESM aizdošanas kapacitāte, izmaiņas piedāvāto instrumentu izvēlē - tiek pieņemti, savstarpēji vienojoties (faktiski tas nozīmē vienbalsību). Pārējos lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties, ar kvalificēto balsu vairākumu (80%) vai vienkāršo balsu vairākumu atkarībā no izskatāmā jautājuma nopietnības.
Iespējamie līdzekļu piešķiršanas instrumenti ir stabilitātes atbalsts aizdevuma formā un eirozonas dalībvalsts vērtspapīru pirkšana primārajā tirgū.
Latvija, pievienojoties eirozonai un iestājoties ESM, iestāšanās gadā sāka iemaksāt arī ESM iemaksātajā kapitālā. Šīs iemaksas ir jāveic piecos maksājumos piecu gadu laikā, kā arī pēc 12 gadiem jāveic atlikusī atlaides piemērošanas rezultātā koriģētās iemaksas daļa.
