Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, skatot grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu samazināt centrālās bankas padomes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem.
No desmit klātesošajiem Saeimas deputātiem deviņi nobalsoja par to, lai bankas padomes locekļu skaits tiktu samazināts līdz četriem, bet viens deputāts atturējās, līdz ar to priekšlikums tika atbalstīts. Tādējādi Latvijas Bankas padomes sastāvā turpmāk būs seši cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un četri padomes locekļi. Iepriekš bankas padomes sastāvā bija astoņi cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un seši padomes locekļi.
Centrālās bankas padomes loceklis Edvards Kušners sēdē sacīja, ka bankas padomei ir vairākas funkcijas, tostarp ārējo normatīvo aktu izdošana. Ir svarīgi, ka normatīvo aktu izdevējiem ir Saeimas pilnvaras. Jo vairāk banka samazina cilvēku skaitu, jo mazāka ir tās lemtspēja, ja kāds no padomes locekļiem saslimst vai dodas komandējumā. Pēc viņa teiktā, četri padomes locekļi ir minimālais skaits, lai centrālā banka spētu normāli funkcionēt.
Latvijas Reģionu apvienības politiķis Mārtiņš Bondars sēdē norādīja, ka arguments, ja kāds padomes loceklis ir slims vai devies komandējumā un tādējādi centrālās bankas lemtspēja ir apdraudēta, neiztur kritiku 21. gadsimtā, kad visiem ir pieejams internets. Kušners tam oponēja, uzsverot, ka finanšu dati ir konfidenciāla informācija un tos nevar padomes locekļiem sūtīt ar interneta starpniecību, it sevišķi nopietnās krīzes situācijās, kad padomes locekļu lemtspēja un klātesamība ir būtiska. Bondars uzsvēra, ka tādos gadījumos padomes locekļiem nekavējoties ir jāatgriežas no komandējuma un tādējādi nav problēmu nodrošināt nepieciešamo padomes locekļu skaitu.
Latvijas reģionu apvienības vadītājs arī uzsvēra, ka centrālās bankas sadarbība ar Latvijas parlamentu ir nepietiekama un būtu jāuzlabo, vairāk informējot Saeimu par Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku. Pēc viņa teiktā, līdz šim centrālās bankas padomes locekļi Latvijas sabiedrībā ir pazīstami ļoti maz, taču citu centrālo banku padomes locekļi ir daudz aktīvāki, runājot par gan monetāro politiku, gan ekonomikas politiku un citiem jautājumiem.
"Centrālā banka nav pietiekoši apmeklējusi parlamenta sēdes, un es gribētu teikt, ka mūsu ietekmes uz jebkādiem padomes lēmumiem un debašu par to, kādā veidā vislabāk pārstāvēt Latviju Frankfurtē un zināt, kas Frankfurtē tiek lemts, praktiski nav," sacīja Bondars.
Bondars arī uzsvēra, ka bankai būtu steidzami jāuzlabo komunikācija ar parlamentu un sabiedrību. "Tas, ka jums, draugi, ir jāmainās, kādā veidā jūs runājat ar sabiedrību un kādā veidā jūs attiecaties pret sabiedrību, ir fakts. Tas, ko es redzu, ir nepietiekoši un manā izpratnē nepieņemami," uzsvēra Bondars.
Komisija priekšlikumus grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku" turpinās vērtēt novembra sākumā, bet novembra vidū tos virzīs izskatīšanai parlamentā. Saeima grozījumus ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.
Jau vēstīts, ka viena Latvijas Bankas padomes locekļa vieta ir vakanta jau vairāk nekā divus gadus, savukārt otra padomes locekļa vieta kļuva vakanta šogad jūlijā, kad beidzās Latvijas Bankas padomes locekļa Leonīda Gricenko pilnvaru termiņš.
Tāpat vēstīts, ka gada 16. jūnijā Saeima uz vēl vienu termiņu apstiprināja Latvijas Bankas padomes locekļus Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu, kuru pilnvaru termiņš būs seši gadi no 2. jūlija. Skopiņu par Latvijas Bankas padomes locekli Saeima pirmo reizi apstiprināja 2004. gadā, bet atkārtoti - 2010. gadā. Sautiņš pirmo reizi Latvijas Bankas padomes locekļa amatā tika akceptēts 1998. gadā, atkārtoti - 2004. un 2010. gadā.
Latvijas Bankas padomes loceklis ir arī Kušners, kuru šajā amatā ievēlēja 2012. gada maijā, un Vita Pilsuma, kura bankas padomes locekles amatā ievēlēta vairākkārt kopš 1993. gada un kuras pašreizējais pilnvaru laiks sākās 2011. gada martā.
Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs pirmo reizi centrālās bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001. gada decembrī, bet atkārtoti - 2007. un 2013. gadā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa 2011. gada februārī tika apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli, bet 2014. gada martā - par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci. Kopš tā laika viena Latvijas Bankas padomes locekļa vieta ir vakanta.
Bankas padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima.
