Ja pirmskrīzes laikā Latvijas Banka brīdināja par valsts ekonomikas pārkaršanu, tad patlaban tā brīdina par būtisku Latvijas tautsaimniecības atdzišanu, pirmdien, 22.decembrī, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) rīta raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vērtējot aizvadīto gadu ar eiro kā nacionālo valūtu, Latvijas Bankas prezidents atzina, ka valstī ir "notikušas daudzas labas lietas". Viņš pauda gandarījumu, ka izdevies pierādīt sabiedrībai, ka bažām par eiro valūtas ieviešanu nav bijis pamata. "Iedzīvotāji bažījās, ka visu naudu neapmainīs, kā arī pieaugs procentu likmes. Tas nav noticis un tas priecē," sacīja Rimšēvičs.
Jautāts par ārvalstu investīcijām, kurām pirms pievienošanās eiro zonai prognozēja būtisku pieaugumu, Rimševičs norādīja, ka ārvalstu investīcijas "nav abstrakts skaitlis, bet komponentu kopums, ko investori novērtē". Patlaban valdošā ģeopolitiskā neziņa un niecīgā Eiropas Savienības ekonomiskā izaugsme liek investoriem nogaidīt, tāpēc arī gada laikā piesaistītās ārvalstu investīcijas ir "labs rezultāts", vērtēja bankas prezidents.
Viņš norādīja, ka ārvalstu investīciju piesaiste ir atkarīga no tādiem faktoriem kā tiesiskā vide un likumdošana, kā arī maksātnespējas jautājuma sakārtošana.
Rimšēvičs atzina, ka finanšu sistēmā ir iestājies apjukums. "Kreditēšana piekto gadu pēc kārtas samazinās. Līdz ar to gan neziņa austrumos, termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas samazinājums, dažādu pasākumu atlikšana un kreditēšanas apmēra samazinājums nākotnē varētu samazināt arī Latvijas ekonomikas izaugsmi," pieļāva bankas vadītājs.
Latvijas Bankas prezidents pauda gandarījumu, ka saistībā ar izmaiņām Maksātnespējas likumā ir dots laiks līdz martam, lai politiķi ar bankām varētu vienoties, jo bankas nav ar mieru "citiem spēles noteikumiem" un "patlaban no tā cieš visi".
