Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pērn – 1,5% no IKP  (5)

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norādīja, ka gan vājā globālā vide, gan bremzēšanās Latvijas tautsaimniecības izaugsmē atspoguļojās 2016.gada kārtējo maksājumu konta dinamikā. "Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā - 2009. un 2010.gadā," viņa piebilda.

Tostarp Vecgaile atzīmēja, ka pagājušajā gadā kārtējo maksājumu konta pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika.

Viņa informēja, ka kopš 2000.gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tādējādi 2016.gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir 0,5% no IKP.

Vecgaile arī minēja, ka, pretēji kritumam iepriekšējos ceturkšņos, 2016.gada ceturtajā ceturksnī atsākās preču importa pieaugums. Tajā pašā laikā 2016.gadā turpināja darboties faktori, kas aizsākās jau 2015.gada beigās, proti, vāja iekšzemes investīciju aktivitāte un globālo cenu kritums atspoguļojās preču importa vērtības kritumā, kā arī gausā ārējā pieprasījuma attīstība bremzēja eksporta ienākumus.

Dominējot importa kritumam, preču deficīts pērn samazinājās līdz 7% no IKP (-8,4% no IKP 2015.gadā) jeb 1,742 miljardiem eiro. "Sagaidāms, ka novērotais globālais naftas cenu pieaugums, kā arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un investīciju aktivitāte iekšzemē arī turpmākos ceturkšņos atspoguļosies importa vērtības pieaugumā. Līdz ar ārējā pieprasījuma pakāpenisku uzlabošanos sagaidāmas arī pozitīvas Latvijas eksporta ienākumu pieauguma izredzes 2016.gadā," norādīja Vecgaile, piebilstot, ka 2016.gada ceturtajā ceturksnī preču konta deficīts bija 434,36 miljoni eiro jeb 6,4% no IKP.

Savukārt pakalpojumu konts 2016.gadā veidoja 1,878 miljardu eiro pārpalikumu jeb 7,5% no IKP (7,2% no IKP 2015. gadā). "Neskatoties uz to, ka 2016.gadā turpināja samazināties ārvalstu klientiem sniegtie transporta pakalpojumi, pakalpojumu eksports kopumā pieauga. Transporta pakalpojumu samazinājumu ar uzviju kompensēja ienākumi no telesakaru, informācijas un datorpakalpojumiem, kas bija ar pieaugošu tendenci visa gada garumā," piebilda Vecgaile.

Viņa arī norādīja, ka, uzņēmumiem meklējot alternatīvas apstākļos, kad ES fondu lēnās apguves dēļ būtiski saruka iekšzemes pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, auga arī būvniecības pakalpojumu piedāvājums ārvalstīs. Īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

"Lai gan 2016.gadā ārvalstu viesu tēriņi Latvijā mazinājās, salīdzinot ar 2015.gadu, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus par iebraukušo viesu skaitu Latvijā un uzturēšanās ilgumu, abi rādītāji pieauga. Nedaudz (par 2,5%) palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas," atzīmēja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa informēja, ka pakalpojumu kontā ceturtajā ceturksnī - tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos - bija pārpalikums (516,55 miljoni eiro jeb 7,7% no IKP). Pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps bija straujākais 2016.gadā (9,1%), tostarp labus rezultātus demonstrēja transporta pakalpojumu dati, kuri visus iepriekšējos ceturkšņus 2016.gadā uzrādīja kritumu. Pozitīvo attīstību visbūtiskāk veicināja auto, kā arī jūras transporta pakalpojumi.

2016.gadā, iepretim vājajai struktūrfondu apgūšanai - lielākas ieplūdes nekā 2015.gadā (par 28,5% vairāk) veidoja Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi un ES fondi lauksaimniecības nozarei sākotnējo un otrreizējo ienākumu kontos. Arī tas pozitīvi ietekmēja kārtējo maksājumu kontu.

Sākotnējo ienākumu kontā 2016.gadā bija pārpalikumu 57,97 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, pretēji deficītam 2015.gadā (0,2% no IKP), bet otrreizējo ienākumu kontā pērn bija pārpalikums 174,74 miljonu eiro apmērā jeb 0,7% no IKP (0,6% no IKP 2015. gadā). "Ceturkšņu pārmaiņas abos kontos galvenokārt noteica jau minētās ES fondu plūsmas, kas ceturtajā ceturksnī nodrošināja nelielus pārpalikumus," piebilda Vecgaile.

Viņa norādīja, ka ceturtajā ceturksnī Latvijā kapitāla konts atspoguļoja ES struktūrfondu līdzekļu ieplūdes aktivizēšanos salīdzinājumā ar trešo ceturksni, - ieplūdes bija 83,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 6,6 miljoniem eiro trešajā ceturksnī. Tomēr gadā kopumā ES struktūrfondu līdzekļi ieplūda 262,2 miljonu eiro apmērā, kas ir zemākais līmenis pēdējo 10 gadu laikā. Tas ir saistīts ar ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda lēno finansējuma apguves tempu. Kopumā kapitāla konts 2016.gadā bija 249,68 miljoni eiro jeb 1% no IKP (2,8% no IKP 2015.gadā), savukārt ceturtajā ceturksnī - 81,94 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Pārrobežu finanšu plūsmas 2016.gada ceturtajā ceturksnī un 2016.gadā kopumā ietekmēja gan privātā sektora, gan sabiedriskā sektora lēmumi. Pērn ceturtajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs samazinājās par 185,3 miljoniem eiro, bet saistības pret ārvalstu finanšu partneriem samazinājās straujāk - par 381,1 miljonu eiro. Gadā kopumā bija lielāks aktīvu pieaugums ārvalstīs (divi miljardi eiro), nekā saistību pieaugums (1,5 miljardi eiro).

"Aktuālā aktīvu ārvalstīs pieauguma dinamika atspoguļo galvenokārt eiro zonas monetāro politiku. Latvijas centrālā banka, salīdzinot ar 2015.gadu, ieguldījusi trīs reizes vairāk ārvalstu aktīvos. Saistību pusi visbūtiskāk ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums, tomēr to daļēji atsvēra valdības saistību pieaugums, emitējot eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos," klāstīja Vecgaile.

Viņa norādīja, ka privātajā sektorā gan ceturtajā ceturksnī, gan gadā kopumā lielākās pārrobežu finanšu plūsmas aktīvu pusē bija kredītiestāžu noguldījumu ārvalstu bankās un portfeļieguldījumu ārvalstīs samazinājums.

"Kredītiestāžu noguldījumu pārmaiņas ilustrē regulāros starpbanku darījumus, ko ietekmē banku grupu lēmumi par likviditātes izvietošanu grupas iekšienē. Pārmaiņas portfeļnoguldījumos saistītas ar jau kopš gada sākuma vērojamo ārvalstu klientu noguldījumu samazinājumu Latvijas kredītiestādēs (stingrāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un vājās Krievijas izaugsmes dēļ), kas noguldījumu aizplūdi finansēja ar ārvalstu aktīvu samazinājumu. Kopumā 2016.gadā ārvalstu klientu noguldījumi kredītiestādēs saruka par 3,2 miljardiem eiro, un kredītiestāžu portfeļieguldījumi ārvalstīs - par 1,3 miljardiem eiro," atzīmēja Vecgaile.

Viņa arī informēja, ka 2016.gadā ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā ieplūda 0,5% no IKP vērtībā. Lielākās ĀTI ieplūda vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta, transporta un uzglabāšanas un informācijas un komunikāciju pakalpojumu jomās. ĀTI ieplūda no Luksemburgas, Krievijas un Austrijas.

"Salīdzinot ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā ar iepriekšējā gada datiem (2,5% no IKP), vērojams ieplūžu samazinājums. Tomēr tas skaidrojams ar 2016.gada pirmajā un otrajā ceturksnī notikušo "Swedbank" grupas kapitāla struktūras optimizāciju, kas ietekmēja ĀTI Latvijā samazinājumu. Atskaitot šo, ĀTI ieplūdes Latvijā 2016.gadā vērtējamas pozitīvi, jo pirmajā un otrajā ceturksnī tās būtu līdzvērtīgas ieplūdēm konkrētajos ceturkšņos iepriekšējos divos gados, savukārt trešajā un ceturtajā ceturksnī ĀTI Latvijā ieplūda attiecīgi 3,6% no IKP un 2,4% no IKP, kas ir vairāk, nekā atbilstošajos ceturkšņos 2014. un 2015.gadā," norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.

Viņa arī atzīmēja, ka plūsmas, ko noteica sabiedriskā sektora lēmumi, tāpat kā iepriekšējos periodos, arī ceturtajā ceturksnī un gadā kopumā bija galvenokārt saistītas ar Latvijas Bankas piedalīšanos aktīvu iegādes programmā Eirosistēmas ietvaros.

Ceturtajā ceturksnī Latvijas Banka ieguldīja ārvalstu aktīvos 527,3 miljonus eiro, bet gadā kopumā 2,7 miljardus eiro.

Lai piesaistītu līdzekļus valdības iepriekš uzņemto saistību pārfinansēšanai, 2016.gada maijā un septembrī Latvija emitēja eiro obligācijas starptautiskajos valūtas tirgos ar termiņu attiecīgi 20 un 10 gadu. Katra emisija bija 650 miljonu eiro apmērā.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta uzlabošanos galvenokārt noteica preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances uzlabošanās, proti, tā pērn kļuva pozitīva. "Pirmo reizi pēdējo 17 gadu laikā eksportējām vairāk nekā importējām! Te gan jāpiebilst, ka to lielākoties ietekmēja preču importa kritums, kas atspoguļoja izejvielu cenu lejupslīdi pasaulē, kā arī reeksporta kritumu un vājo investīciju aktivitāti," viņa sacīja.

Tāpat Buceniece atzīmēja, ka pakalpojumu tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties trešo gadu pēc kārtas, pateicoties izaugsmei pakalpojumu eksportā. Lai gan transporta, it īpaši dzelzceļa, eksports pērn samazinājās un tādējādi kavēja pakalpojumu eksporta izaugsmi, pieaugumu nodrošināja būvniecības, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta pieaugums.

"Swedbank" ekonomiste arī norādīja, ka ĀTI ieplūde pērn bija vājāka nekā ierasts - ĀTI ieplūde sasniedza tikai 0,6% no IKP, salīdzinot ar vidēji 3,7% iepriekšējos piecos gadus. "ĀTI vājumu gan lielā mērā ietekmēja finanšu sektora pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksāšana, kas skaidrojama ar vārgo kredītu pieprasījumu, kura uzturēšanai pašlaik nav nepieciešamas tik liels kapitāls. Ja šīs aktivitātes neskaita, tad ĀTI ieplūde pērn būtu bijusi līdzvērtīga iepriekšējo gadu sniegumam," piebilda Buceniece.

Viņa prognozēja, ka šogad preču un pakalpojumu eksports augs straujāk nekā pērn gan cenu efekta, gan arī ārējā pieprasījuma pieauguma ietekmē. "Paļaujoties uz savlaicīgu ES fondu projektu ieviešanu, šogad vajadzētu atjaunoties investīciju aktivitātei, kas kopā ar izejvielu cenu pieauguma atjaunošanos kāpinās importu. Gaidāms, ka imports pārsniegs eksportu, kā rezultātā tirdzniecības bilance kļūs atkal negatīva. Savukārt tas nozīmē, ka kārtējo maksājumu kontā būs vērojams neliels deficīts, kas pagaidām noteikti nav pamats bažām," teica Buceniece.