Latvijas Saeimai pagājušajā mēnesī nācies gūt mācību par valsts hipotekāro kredītu tirgu: tajā noteicējas dažkārt ir Ziemeļvalstu bankas, raksta ietekmīgais medijs "Bloomberg".
Tas atgādina, ka septembrī parlaments pieņēma likumu, kas ļautu maksātnespējīgiem kredītņēmējiem, pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas izvairīties no atlikušās īpašuma vērtības maksāšanas, jeb tā saukto nolikto atslēgu principu.
Bankas uz šo soli reaģēja, dubultojot hipotekārā kredīta saņemšanai nepieciešamo pirmo iemaksu līdz pat 40% no kopējās īpašuma vērtības. Baidoties, ka kredītu tirgus apsīks, politiķi bijuši spiesti februārī jauno normu mīkstināt, to nosakot kā izvēles iespēju nevis obligātu prasību.
"Bloomberg" citē Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzēju Arni Sauku, kurš skaidro, ka bankas šādi demonstrējušas, ka pārtrauks izsniegt kredītus. Viņaprāt, bankām bija vienkāršāk izteikt šādus draudus, izdarīt spiedienu uz Saeimu un izmantot savu lobiju nekā pielāgoties jaunajam likumam.
Medijs atgādina, ka Ziemeļvalstu bankas – "Swedbank", "SEB Banka", "Nordea" - dominē Latvijas tirgū, trešajā pērnā gada ceturksnī izsniedzot 57% no visiem aizdevumiem. Jaunā norma tika paredzēta, lai veicinātu pieprasījumu pēc kredītiem, jo mājokļu īpašnieki vēl arvien nav atguvušies no 2008.gada finanšu krīzes.
Bankas gan apgalvo, ka pirmo iemaksu palielinājušas biznesa apsvērumu dēļ, nevis lai ietekmētu parlamentu.
