Kaut arī tiešu sankciju pārkāpumu nebija, Ziemeļkorejas lietā FKTK pērn piemēroja soda naudu piecām Latvijas bankām. "ABLV Bank" naudassods piemērots netika. Taču ar banku noslēgtais administratīvais līgums uzdeva bankai dažādus risku mazināšanas pienākumus.

Putniņš skaidroja, ka šajā lietā Latvijas bankas bija viena maza epizode milzīgā banku pārskaitījumu ķēdē.

"Tā nauda ir ceļojusi gan pa Eiropu, gan pa citām valstīm. (..) Latvija šīs lietas no uzraudzības viedokļa ir izmeklējusi, un mēs esam arī devuši savu novērtējumu gan sodu veidā, gan korektīvo pasākumu veidā tām bankām, kuras bija saistītas ar šo lietu. Par pārējo Eiropā man nav informācijas, ka kāda banka būtu, piemēram, sodīta vai tas jautājums būtu ticis risināts. (..) Kā tad tā var būt, ka nauda ceļo pa pus pasauli, bet mēs esam vienīgie, kas atbildam. Amerikai ir ļoti lielas pretenzijas pret Latviju," sacīja FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš uzsvēra, ka necenšas nevienā punktā attaisnot "ABLV Bank", kas pati pie ļoti daudz kā ir vainīga un, visdrīzāk, daudzus pārmetumus ir nopelnījusi.

Banku uzraugs skaidroja, ka viņu šajā situācijā interesē plašāks notikušā konteksts, jo no "ABLV Bank" gadījuma ir jāizdara secinājumi. Vai nu Latvija ir kaut kādā īpašā statusā un ir tam jāpielāgojas, vai arī Eiropā tiek ieviesta vienota pieeja. "Jo nevar būt tā, ka par vienu un to pašu vienā valstī tiek pieņemtas sankcijas, FinCEN izsūta paziņojumus, bet citur tas paliek kaut kā neievērots. Tas ir tas, uz ko man nav atbilžu," atzina FKTK priekšsēdētājs.

Latvijas banku uzraugam nav skaidrs, kāpēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN vērsās pret "ABLV Bank" tieši šogad februārī. ASV valdības rīcības motīvus var izskaidrot tikai pati ASV puse, ceturtdien Briselē Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem atzina FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš domā, ka ASV vēršanās pret "ABLV Bank" saistīta ar bankas pagātnes mantojumu un, iespējams, ir arī kādi nerisināti jautājumi starp "ABLV Bank" un ASV.

FinCEN ziņojumā atklātie fakti Latvijas uzraugam bija jau iepriekš zināmi, par tiem sekojusi uzrauga rīcība, kā arī "ABLV Bank" bija gatava sadarboties.

Nezinām, kāpēc ASV izlēma izdod FinCEN dokumentu tieši šajā brīdī. Tomēr šis dokuments nebija domāts, lai nogalinātu banku. To izdarīja tirgus. Pēters Putniņš

Sarunā ar žurnālistiem pēc uzklausīšanas EP komitejā FKTK priekšsēdētājs pieļāva, ka Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi ir būtiskākā no FinCEN dokumentā uzskaitītajām bankas pagātnes problēmām. Banku uzraugs Briselē vairākkārt uzsvēra, ka ASV ir atšķirīga pieeja sankciju pārkāpumu jautājumos, proti, amerikāņiem, lai definētu iesaisti sankciju pārkāpumā, ir ļoti zems slieksnis. Tomēr Latvijā, pieņemot lēmumus, ir jāievēro nacionālie likumi.

Par Ziemeļkorejas gadījumu un "ABLV Bank" lomu tajā var spriest no bankas atbildes FinCEN, kurā banka izklāsta, kā notikusi Taivānas pilsoņa Caja Sjaņdaja jeb Aleksa Caja darījumu izpēte, un apraksta paveikto sankciju pārkāpumu risku mazināšanā.

Par "ABLV Bank" iesniegto atbildi FinCEN Latvijas banku uzraugs žurnālistiem atzina, ka ir jābūt reāliem. "FinCEN neviens īsti nav uzvarējis, un Amerikas pieeja ir tāda, ka bankas nāk un vienojas. Ir jānāk, jāatzīst vaina, un tad jūs sākat atveseļošanās procesu," skaidroja Putniņš.

Putniņš EP deputātiem pauda viedokli, ka mūsdienās nevienai Eiropas bankai īsti nebūtu izredžu pārdzīvot šādu FinCEN ziņojumu - šādu iespēju izslēdz tirgus reakcija. Varbūt pirms desmit gadiem tas vēl bija iespējams, bet ne tagad. FinCEN ziņojuma projekta rezultātā "ABLV Bank" tika iznīcināta trīs, četru dienu laikā, jo tirgus izolēja banku, kā rezultātā visas bankas operācijas pāris dienu laikā apstājās, februārī pieredzēto izklāstīja FKTK priekšsēdētājs.

EP komiteja finanšu noziegumu novēršanas jautājumos ceturtdien rīkotajā publiskajā uzklausīšanā runāja par cīņu ar naudas atmazgāšanas riskiem Eiropas Savienības banku sistēmā. Komiteja interesējās par Latvijas, Maltas un Igaunijas problēmgadījumiem.