Portāls "Delfi" piedāvā lasītājiem iepazīties ar mazliet plašāku informāciju par to, kā Milda savulaik Latvijas pirmās neatkarības laikā īsti nonāca uz sudraba pieclatniekiem, kā arī, galu galā, kas reālajā dzīvē bija tā dāma, kuras sejas vaibsti tagad daiļo, iespējams, "skaistāko eiro monētu pasaulē".
Lata rašanās – Milda varēja rotāt arī ‘Ozolus’ un ‘Saules’
Taču "Mildai" nācās gaidīt vēl septiņus gadus, līdz viņas portrets 1929.gadā tika ieplānots uz sudraba pieclatniekiem. Tā laika Finanšu ministrija paredzēja, ka latus jārotā Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošai "jaunavas galvai".
‘Jaunavas galvas’ meklējumos
Mākslas akadēmijas izsludinātajā konkursā, kurā bija paredzēts "jaunavas galvu" atrast, uzvarēja Kārlis Zemdega (Baumanis), taču viņa metu neīstenoja, jo jaunavai jāizskatās "ne vien tehniski labi zīmētai, bet arī jādod īpatnējs Latvijas jaunavas raksturtēls", tolaik kritizēja Finanšu ministrija.
'Milda' - diplomēta filoloģe
‘Mildas’ tika kaltas Londonā
1929. gada februārī Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka uz Londonas naudas kaltuvi "Royal Mint" pasūtāmās sudraba piecu latu monētas. Londonā kaltās monētas svars bija 25,0 g, nevis standartsvars 31,1 g - Trojas unce; diametrs - 37,0 mm, bet sudraba saturs šajā monētā bija 83,5%, vēsta Latvijas Banka.
Tautumeita tika apbedīta tai pienācīgajā tērpā
Zelma Brauere spiestuvē nostrādājusi 43 gadus, viņa gāja bojā traģiskā negadījumā 77 gadu vecumā. 1977.gadā viņu sabrauca motociklists. Kā vēstī Līgas Blauas apcere 2003.gada žurnālā "Ieva", Zelmu apbedīja tautas tērpā, tādā, kāds redzams uz slavenās piecu latu monētas.
‘Milda’ – skaistākā monētā eirozonā
"Kolekcionāri no Eiropas jau tagad izrāda lielu interesi, bet mēs rūpēsimies, lai vēl ilgi varētu par sevi atgādināt Eiropā," sola Blūms. Tiesa gan, monētu "piekalšana" nevarēšot notikt katru gadu, tāpēc esot pat bažas par monētu "izšķīšanu" Eiropā.
Kopumā Latvijas Banka 2014.gadā apgrozībā palaidusi 1600 tonnas ar eiro monētām - "Milda" atgriezusies ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē.