Foto: DELFI

Valdība par valsts saistību pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) restrukturizāciju varētu lemt nākamnedēļ, portālam "Delfi" teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc viņas sacītā tas ir tuvākā laika jautājums un, iespējams, nākamnedēļ varētu tikt iekļauts valdības sēdes darba kārtībā.

Privatizācijas aģentūrā (PA) skaidro, ka valdībai tiek gatavoti priekšlikumi par valsts saistību pret ERAB restrukturizāciju – ERAB galvojuma līgums jādzēš, bet valdībai jālemj, kādā veidā to darīt.

Akcionāru sastāvs pēc restrukturizācijas nemainīsies, bet plašāka informācija par saistību restrukturizāciju varētu būt pēc valdības sēdes.

PA norāda – kad ERAB 2009.gadā iesaistījās "Parex bankas" krīzes risināšanā, tika izvirzīts nosacījums par ERAB kā mazākuma akcionāra tiesību aizsardzību, tostarp tiesības ERAB izbeigt līdzdalību Latvijas banku kapitālā, pārdodot savas kapitāldaļas Privatizācijas aģentūrai. "Šādas tiesības ir noteiktas akcionāru līgumos, kuri citā starpā paredz valsts garantijas ERAB ieguldījuma apmērā, " skaidro PA. 2009.gada augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 miljonu eiro apmērā par PA saistībām pret ERAB. 

Atvasinātie finanšu instrumenti, kas izriet no akcionāru un akciju pirkuma līgumiem starp Privatizācijas aģentūru, Latvijas Republiku, ERAB, AS "Citadele banka" un AS "Reverta" (bijušo "Parex"), ir atspoguļoti PA auditētajos finanšu pārskatos. "Šo finanšu instrumentu iespējamā patiesā vērtība ir negatīva: uz 2013.gada 31.decembri – 72,6 miljonu eiro apmērā," piebilst PA. ERAB ieguldījums "Citadeles" un "Revertas" pamatkapitālā kopā ir 93 miljoni eiro. ERAB pieder 25%+1 Citadeles akciju un 12,74% "Revertas" akciju.

Finanšu ministrijā (FM) apliecina, ka saistību pret ERAB restrukturizācija valsts budžeta deficītu varētu palielināt par 0,1-0,4 procentpunktiem, taču tas ir vienreizējs pasākums un tā ietekme jau ierēķināta šā gada budžeta deficīta apmērā. Jānorāda, ka sākotnēji 2014.gada budžeta deficīts bija plānots 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vēlāk bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (V) minēja, ka deficīts varētu sasniegt 1,4%. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 1,5% no IKP. Nākamgad deficīts paredzēts 1% apmērā no IKP. Vienlaikus FM pārstāvis Aleksis Jarockis uzsver, ka saistību restrukturizācija ir fiskāli neitrāls pasākums, kas neietekmē strukturālo deficītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!