2008. gadā valsts glābtās "Parex bankas" sāga tuvojas noslēgumam, taču vairākus simtus miljonus eiro no savulaik ieguldītajiem valsts budžeta līdzekļiem līdz šim nav izdevies atgūt.
Lielākais valsts atbalsta apmērs "Parex bankā" - 1,7 miljardi eiro - bija 2009. gadā. Kopš tā laika līdzekļi pamazām atgūti, un pašlaik valsts atbalsts "Parex bankas" mantiniecei "Revertai" ir 678 miljoni eiro. No šīs summas 294 miljoni eiro ir ieguldījumi pamatkapitālā, bet 385 miljoni eiro ir ieguldījumi obligācijās.
Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē lēsa, ka pamatsumma būs dzēšama vēl par desmit, 15 miljoniem eiro.
Rēķinot kopējos valsts izdevumus par "Parex bankas" glābšanu, Loginovs mudina ņemt vērā arī "Revertas" un "Parex bankas", kā arī "Citadeles" veiktos procentu un citus maksājumus. Ieskaitot šos maksājumus, valsts neto ieguldījums "Revertā" pašlaik 459 miljoni eiro.
Iespējas atgūt vēl ko no valsts budžeta līdzekļiem, kas savulaik tika ieguldīti "Parex bankā", ir atkarīgas no tiesvedībām, skaidroja Loginovs. Piemēram, pret bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem ir prasījums par 230 miljoniem eiro.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Privatizācijas aģentūras vadītāju vērtēt, vai izdevies maksimāli veiksmīgi atgūt valsts ieguldītos līdzekļus. Loginovs atzina, ka grūti teikt, kā būtu, ja būtu. Turklāt "Parex bankas" glābšana 2008. gadā nebija peļņas gūšanas projekts, bet gan finanšu sistēmas stabilizācija, un jau sākumā bija plānots, ka visi valsts ieguldītie līdzekļi netiks atgūti, uzsvēra Loginovs.
Privatizācijas aģentūra vērš uzmanību uz 2008. gadā veiktajām Latvijas Bankas aplēsēm, ka tiešie un netiešie zaudējumi valstij no "Parex bankas" slēgšanas kopumā būtu apmēram trīs miljardi latu jeb 4,27 miljardi eiro. Ņemot vērā šos centrālās bankas aprēķinus, "Parex bankas" pārņemšanas un restrukturizācijas rezultātā valsts iespējamie zaudējumi ir samazināti par 3,59 miljardiem eiro. Tas atzīstams par būtisku ieguvu Latvijas tautsaimniecībai, secina Privatizācijas aģentūra.
Valsts "Parex bankas" kapitāldaļas no Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pārņēma 2008. gada rudenī. 2010. gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto banku "Citadele". Savukārt zemas kvalitātes aktīvi ar ilgstošām atmaksas grūtībām aktīvi palika "Parex bankā", ko pēcāk pārdēvēja par "Revertu".
Eiropas Komisijas apstiprinātais "Parex bankas" restrukturizācijas plāns paredz "Revertas" darbību izbeigt līdz šā gada beigām. Jūlijā tika sākts "Revertas" likvidācijas process, un uzņēmuma vienīgā valdes locekle Ruta Amtmane kļuva par "Revertas" likvidatori.
Jūnijā "Reverta" parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Gelvora" par "Revertas" kredītportfeļa pārdošanu. Pašlaik pabeigta vairāk nekā 4500 lietu nodošana pircējam, un pircējs ir samaksājis.
Otrdien Ministru kabinets izskatīja ziņojumu par "Revertas" kredītportfeļa pārdošanas darījuma īstenošanas gaitu, likvidācijas procesu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
Izvērtējot likvidācijas gaitu, "Reverta" norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā minētos apstākļus, "Reverta" pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā - 2017. gada beigās.
Lai nodrošinātu "Revertas" sākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, Privatizācijas aģentūra dibinās sabiedrību, kuras darbības mērķis būs no "Revertas" pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījuma tiesību, pārvaldīšana. Šāds darījums nevienai no iesaistītajām pusēm nerada ekonomiska rakstura priekšrocības, un jaunizveidotās kapitālsabiedrības darbība tiks izbeigta, tiklīdz tiks pabeigti tiesvedību procesi, informē Privatizācijas aģentūra. Par šādu risinājumu iepriekš tika informēta arī Eiropas Komisija.
