Foto: PantherMedia/Scanpix
Lai gan 2012.gadā turpināja uzlaboties kredītportfeļa kvalitāte, kredītrisks joprojām saglabājas būtiskā līmenī, it īpaši mājsaimniecību segmentā, teikts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā pārskatā par finanšu un kapitāla tirgu 2012.gadā.

Kredītportfeļa kvalitātes uzlabojumus galvenokārt veicināja straujāka banku bilanču "attīrīšana" no sliktajiem kredītiem, kreditēšanas aktivitātes pieaugums, kā arī uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās.

Gada laikā turpināja sarukt ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī, 2012.gada beigās sasniedzot 11,1%. 2011.gada beigās šis rādītājs bija 13,3%.

Pakāpeniski uzlabojoties kredītu kvalitātei, kā arī bankām norakstot zaudētos kredītus, banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2012.gada laikā saruka par 243,7 miljoniem latu jeb par 20,6% un sasniedza 937,4 miljonus latu jeb 8% no banku kopējā kredītportfeļa 2012.gada decembra beigās. 2011.gada beigās šis rādītājs bija 9,8%.

Izveidoto uzkrājumu apmēra attiecība pret ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmēru saglabājās augsta un 2012.gada beigās sasniedza 71,7%. 2011.gada beigās šis rādītājs bija 73,4%.

No nebankām izsniegtajiem kredītiem izrietošais kredītrisks ir būtiskāks Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu meitasbanku, šo valstu banku filiāļu un Latvijas valsts banku grupā, kur kredīti veido 72% no aktīviem, kamēr uz nerezidentu biznesu orientēto banku grupā tie veido tikai 30% no aktīviem. Pērn kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās abās banku grupās, taču uzlabojumi bija izteiktāki EEZ valstu meitasbanku, šo valstu banku filiāļu un Latvijas valsts banku grupā, kur ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars saruka no 13,4% līdz 10,8%, kamēr uz nerezidentu biznesu orientēto banku grupā tas būtiski nemainījās, samazinoties no 13,1% līdz 12,8%. Uz nerezidentu biznesu orientēto banku grupā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs pieauga par 4,6%, taču šādu kredītu īpatsvars saruka, jo šajā banku grupā pieauga kredītportfelis.

Izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem apmērs EEZ valstu meitasbanku, šo valstu banku filiāļu un Latvijas valsts banku grupā saruka par 24,6%, 2012.gada beigās sasniedzot 7,9% no kredītportfeļa, kamēr uz nerezidentu biznesu vērsto banku grupā tas pieauga par 5,2%, 2012.gada beigās sasniedzot 8,2% no kredītportfeļa.

Banku sektorā kopumā nerezidentiem izsniegto kredītu kvalitāte nedaudz pasliktinājās, tomēr tā joprojām saglabājās labāka nekā rezidentiem. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars nerezidentiem izsniegtajos kredītos gada laikā pieauga no 6,1% līdz 6,5%, savukārt kopējais kavēto kredītu īpatsvars nerezidentiem izsniegtajos kredītos pieauga no 11,2% līdz 12,3%.

Līdz ar bezdarba līmeņa samazināšanos un nodarbināto skaita pieaugumu 2012.gadā turpināja stabilizēties mājsaimniecību kredītu kvalitāte. Mājsaimniecību kredītportfeļa kvalitāte gada laikā nav būtiski mainījusies - ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī samazinājās no 16,2% 2011.gada beigās līdz 15,2% 2012.gada beigās, tomēr šos uzlabojumus lielā mērā veicināja zaudēto kredītu norakstīšana, un daļai mājsaimniecību kredītu maksājumu disciplīna 2012.gadā pasliktinājās.

Tomēr gada laikā kopējais kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī samazinājās no 26,3% līdz 24,5%, kas, it īpaši ņemot vērā būtisko komunālo maksājumu sloga palielinājumu, atzīmējama kā pozitīva tendence, secināts pārskatā.

Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu kvalitāte ir labāka nekā pārējiem mājsaimniecību kredītiem - ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars šajā kredītportfelī gada laikā samazinājās no 13,8% līdz 13,2%, savukārt kopējais kavēto kredītu īpatsvars - no 24,1% līdz 22,7%.

Saglabājoties straujai tautsaimniecības izaugsmei un uzlabojoties uzņēmumu pelnītspējai, pērn turpināja uzlaboties korporatīvo klientu kredītu kvalitāte. Joprojām korporatīvajā sektorā finansiālā situācija uzlabojas straujāk nekā mājsaimniecībām, ko atspoguļo arī kavēto kredītu dinamika. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī saruka no 12,7% 2011.gada beigās līdz 9,2% 2012.gada beigās. Pārskatā skaidrots, ka to galvenokārt veicināja šādu kredītu apmēra sarukums ar nekustamo īpašumu saistītajās nozarēs, kas veido pusi no ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmēra samazinājuma korporatīvajā sektorā. Arī kopējais kavēto kredītu īpatsvars korporatīvajā sektorā saruka no 18,1% līdz 13,2%.

Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars saruka vairumā tautsaimniecības nozaru, kas veido būtisku daļu (virs 5%) korporatīvajiem klientiem izsniegtajos kredītos. Gada laikā uzlabojumi bija vērojami gan uz eksportu orientētajās nozarēs, gan arī uz iekšējo patēriņu vērstajās nozarēs. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ar nekustamo īpašumu saistītajās nozarēs joprojām saglabājas ievērojami augstāks nekā pārējās nozarēs, un darbs ar šo nozaru sliktajiem kredītiem būs izaicinājums bankām arī 2013.gadā, secināts pārskatā.
Lai gan pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvars turpināja samazināties, tas joprojām saglabājās augsts.

Gada laikā pārstrukturēto kredītu, kas ir nozīmīgs riska avots bankām, īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī saruka no 15,5% līdz 12,5%, un to apmērs samazinājās par 21,6%. Tajā pašā laikā samazinājās arī atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvars - no 12,3% līdz 10,1% un apmērs - par 20,2%.

Pārstrukturētie kredīti galvenokārt koncentrējās ar nekustamo īpašumu saistītajos segmentos. Aptuveni vienu trešdaļu jeb 33,8% no visiem pārstrukturētajiem kredītiem 2012.gada beigās veidoja rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, no kuriem 79,1% bija kredīti mājokļa iegādei. No pārstrukturētajiem kredītiem 24,8% veidoja operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtie kredīti, savukārt 4,6% - būvniecībai izsniegtie kredīti.

Arī atgūšanas procesā esošie kredīti koncentrējās šajos segmentos, un nedaudz vairāk nekā pusi - 56,8% - no visiem atgūšanas procesā esošajiem kredītiem veidoja rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, 20,4% - operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtie kredīti, savukārt 5% - tirdzniecības nozarei izsniegtie kredīti.

2012.gada beigās 82,5% no pārstrukturētajiem kredītiem bija ar hipotēkas nodrošinājumu, un 79,2% no atgūšanas procesā esošajiem kredītiem bija ar hipotēkas nodrošinājumu. Ņemot vērā stabilizāciju nekustamā īpašuma tirgū, var apgalvot, ka no šiem kredītiem izrietošais kredītrisks gada laikā nav palielinājies, teikts pārskatā.

Kaut gan pārstrukturēto kredītu kvalitāte ir samērā laba (tikai 6,6% ir ar kavējumu virs 90 dienām un 72,4% ir bez kavējuma), bankas ir piesardzīgi izveidojušas uzkrājumus šim kredītportfelim, proti, 13,1% no pārstrukturēto kredītu apmēra ir segti ar uzkrājumiem. Gandrīz puse jeb 49,1% no visiem atgūšanas procesā esošajiem kredītiem ir segti ar uzkrājumiem.

2012.gadā pārstrukturēto kredītu kategorijā no jauna tika iekļauti kredīti 654,7 miljonu latu apmērā, kas ir par 42,9% mazāk nekā 2011.gadā, un tas liecina, ka mazāk ir tādu aizņēmēju, kuriem pārskata gada laikā ir radušās grūtības ar kredītsaistību izpildi. Atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā 2012.gadā no jauna iekļauti kredīti 383,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2011.gadā, kas arī liecina par situācijas uzlabošanos, secināts pārskatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!