Amerikāņu ekonomists Pols Krugmens turpina saskatīt eirozonas sabrukšanas draudus, vienlaikus gan atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība un Eiropas nāciju spītīgā pieturēšanās pie eiro varētu saglābt Eiropas vienoto valūtu.
Gada pirmajā dienā savā blogā "New York Times" vietnē publicētajā rakstā līdzās laimes vēlējumiem Krugmens eirozonas nākotni krāso drūmās krāsās.
"Tātad, vai eiro krīze ir beigusies? Nē, tā nav beigusies līdz parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju. Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzi skārušajām valstīm būtu sasniegusi stāvokli, kad krītošās relatīvās algas izraisa skaidru eksporta vadītu atlabšanu vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas mazināšanos," norāda Krugmens.
"Bet kā eiropesimistam man ir jāatzīst, ka tagad, iespējams, mēs pieredzēsim, ka tas darbojas. Cena - ekonomiskā, cilvēku un politiskā - būs milzīga. Un tas viss vēl joprojām var sabrukt," raksta ekonomists.
Vienlaikus Krugmens atzīst, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) gatavība iesaistīties un apņēmīgā rīcība Eiropai ir nesusi atelpas brīdi.
Kā argumentu eirozonas apdraudējumam Krugmens min krīzes vissmagāk skarto valstu - Portugāles, Īrijas, Grieķijas, Spānijas un Itālijas - valsts parāda attiecību pret IKP un aizņemšanās starptautiskā tirgū procentlikmi uz desmit gadiem.
Salīdzinot 2011.gada un aizvadītā gada datus, "aizņemšanās izmaksas grūtībās nonākušajām valstīm ir krietni samazinājušās. Taču parāda līmenis vēl joprojām pieaug, galvenokārt ekonomikas sarukšanas un deflācijas dēļ", raksta ekonomists.
Procentlikmju samazināšanās skaidrojama ar ECB gatavību nekavējoties iesaistīties kā aizdevējam, kas mazinājis likviditātes paniku, kā arī "Eiropas nācijas izrāda pārsteidzošu apņemšanos palikt pie eiro gandrīz vai par katru cenu".
Krugmens jau vairāku gadu garumā sludina nenovēršamu eirozonas sabrukumu un eiro galu.
