Par to liecina portāla rīcībā nonākušie krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu izmaksu.
"Laikā, kad pie krājbankas automātiem stāvēja cilvēku rindas, lai izņemtu FKTK noteikto dienas limitu – līdz 50 latiem dienā –, mēneša laikā līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ofšoros reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu," raksta portāls.
Portāla rīcībā ir "Latvijas Krājbankas" maksājumu rīkojumi un Brazovska parakstīti rīkojumi, kas apstiprina šādu darījumu veikšanu, bet avotu aizsardzības nolūkos tos portāls nepublicē. Portāls arī sola tuvākajās dienās publiskot informāciju par tām privātpersonām un uzņēmumiem, kam atšķirībā no vairākuma tomēr izdevās no krahu piedzīvojušās bankas izņemt simtus tūkstošus latu.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza uzsvēra, ka visi darījumi pēc "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas ir veikti likumīgi.
Viņa apliecināja, ka pēc "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas 2011.gada 22.novembrī FKTK pilnvarnieki izpildīja vairākus "Latvijas Krājbankas" maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses, un par šiem darījumiem FKTK ir sniegusi paskaidrojumus arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Banka laikā no 17. līdz 21.novembrim veica tos maksājumus, kurus tā nebija paguvusi apstrādāt pēc bankas darbības apturēšanas. Laika periodā no 23. līdz 26.novembrim "Latvijas Krājbanka" klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem izmaksāja 50 latu apmērā dienā, kā arī veica bankas turējumā esošo un "Latvijas Krājbankas" mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešanu uz citām kredītiestādēm.
Auza piebilda, ka banka veica arī maksājumus nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemēram, algu izmaksu, telpu nomu un apsaimniekošanu, fiziskās drošības nodrošināšanu, sakaru nodrošināšanu un juridiskos pakalpojumus.
Viņa informēja, ka 22.novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam, paskaidroja FKTK pārstāve.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 10.maijā nolēma anulēt "Latvijas Krājbankai'' izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, pamatojoties uz to, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltic" pieteikumu par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.
Lietuvas valdība pērn rudenī nacionalizēja "Latvijas Krājbankas" īpašnieces Lietuvas bankas "Snoras" 100% akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad atklāja, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Pērn novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina "Snoras" par maksātnespējīgu. 2011.gada 7.decembrī savukārt tika sākta "Snoras" bankrota procedūra.
Savukārt "Latvijas Krājbankai" FKTK padome pērn 17.novembrī noteica ierobežojumus, ņemot vērā notikumus Lietuvas bankā "Snoras" un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Savukārt 21.novembrī FKTK jau nolēma apturēt visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.
Rīgas apgabaltiesa pērn 23.decembrī krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu un par tās administratoru iecēla "KPMG Baltics".
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju.
Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" 2011.gada beigās bija devītā lielākā no 30 Latvijas bankām.