Foto: AFP/Scanpix
Pēc piektdien piedzīvota krituma, ko radīja bailes par saspīlējumu saistībā ar svētdienas Krimas referendumu un iespējamu bruņotu konfliktu, pirmdien daudzas Eiropas biržas piedzīvojušas nelielu indeksu kāpumu, bet Maskavas biržas indekss audzis teju par 2%.

Analītiķi kāpumu Krieviju fondu biržā skaidro ar atvieglojumu par Eiropas Savienības valstu lēmumu noteikt ekonomiskas sankcijas pret atsevišķām amatpersonām, nevis visaptverošus ierobežojumus ekonomikai.

Arī Baltijas biržās pirmdien bijis kāpums: "NASDAQ OMX Tallinn" tas bijis par 0,7%, "NASDAQ OMX Vilnius" – par 1,41%, bet kopējais Baltijas biržu indekss palielinājies par 0,8%. Tomēr Rīgas biržā "NASDAQ OMX Riga" turpinājusies indeksa lejupslīde – tas pirmdien sarucis par 0,78%.

Tādējādi kopš marta sākuma biržas indekss Rīgā samazinājies jau teju par 13%, Tallinā un Viļņā – par 5%, bet Baltijā kopumā – par 6,55%.

Saistībā ar notikumiem Ukrainā visā pasaulē ir vērojams investoru uztraukums, kas izraisa tirgū nervozitāti un rada lielākas cenu svārstības, skaidro "SEB bankas" Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš. Lielākos zaudējumus cieš Ukraina, kam seko Krievijas akciju tirgus un rubļa vērtība. Tāpat kritums vērojams visos ar Krieviju vairāk vai mazāk saistītajos tirgos, tostarp Latvijā.

"Kāpēc tirgū ir tāda nervozitāte? Globālās ekonomikas izaugsme šobrīd ir samērā vāja, un jauns konflikts var šo vājo izaugsmi ietekmēt nelabvēlīgi. Arī centrālās bankas brīdina par ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem. Ja notiek sliktākais un konflikts saasinās, baidoties no problēmām, cilvēki var sākt taupīt naudu un mazāk tērēt, uzņēmumiem var nākties mazāk ražot, kas nozīmē ieņēmumu samazināšanos un attiecīgi nepieciešamību mazināt izdevumus. Tam var sekot bezdarba pieaugšana un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās kopumā," norāda eksperts.

Šādā situācijā investori neko negaida un reaģē uzreiz, pārdodot savā īpašumā esošo uzņēmumu akcijas. "Tas samazina uzņēmumu tirgus vērtību un liek ar piesardzību skatīties uz šo uzņēmumu nākotni. Tomēr jāņem vērā, ka tirgū notiek ļoti daudz spekulatīvu, īstermiņa darījumu. Redzot problēmas, akcijas ātri tiek pārdotas, bet, situācijai uzlabojoties, akcijas tikpat ātri tiek pirktas arī atpakaļ," uzsver Lāriņš.

Viņš norāda, ka akciju tirgus uzvedība ir investoru noskaņojuma barometrs, bet tas precīzi neliecina par pašu uzņēmumu turpmāko likteni. Tas, ka daudzviet pirmdien novērots biržu indeksu kāpums, nozīmē investoru interese par uzņēmumu pirkšanu nav zudusi un akciju cenām krītot, potenciāli labi uzņēmumi investoriem kļūst pievilcīgāki.

Lāriņš informē, ka Krievijas biržas "Micex" indekss martā zaudējis 11%, Krievijas RTS indekss pazeminājies par 12%. Zaudējumi martā bijuši arī Eiropā, piemēram, Vācijas DAX indekss pazeminājies par aptuveni 5%.

"Delfi" jau vēstīja, ka piektdien Rīgas biržas indekss bija savā zemākajā punktā kopš 2013.gada jūnija. Viļņas biržas indekss noslīdēja līdz pērnā gada nogales rādītājam. Tallinas biržā un Baltijas biržā kopumā indekss bija zemākais kopš pērnā gada marta.

Akciju cena martā samazinājusies teju visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!