Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
Likuma izmaiņas atbalstīja 57 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši, vēl četri deputāti atturējās, bet astoņi balsojumā nepiedalījās.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.
Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat tas attieksies uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Saskaņā ar likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.
FKTK konstatējusi, ka trūkumi banku iekšējās kontroles sistēmā norāda uz neatbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, it īpaši to, kas saistīti ar ārvalstu klientu apkalpošanu, pārvaldīšanu, kas neļauj efektīvi novērst Latvijas banku sektora iesaisti šo līdzekļu legalizēšanā. Tādējādi ārvalstu klientu naudas plūsmas apkalpošanas ievainojamība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā ir vidēji augsta, un tas būtiski palielina risku, ka Latvijas bankas var tikt iesaistītas naudas atmazgāšanas darījumos, teikts grozījumu anotācijā.
FKTK sniegtie dati liecina, ka 2017. gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestādēs, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
Tāpat deputāti atbalstīja ieceri likumā iekļaut normu, ka ar terorisma finansēšanu ir saistīta arī personu vervēšana vai apmācīšana terorismam. Līdz šim likums paredzēja, ka terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešai vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot, vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas darbības. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) rosinājis papildināt likumu ar normu, ka viena no šīm darbībām ir personas vervēšana, apmācīšana vai apmācīšanās terorismam. Deputāti šo priekšlikumu atbalstīja.
Šāds priekšlikums sagatavots, ņemot vērā, ka Saeimā jau atrodas grozījumi Krimināllikumā pirms trešā lasījuma, ar kuriem tiek plānots ieviest kriminālatbildību par instrukciju, zināšanu vai praktisko iemaņu iegūšanu vai saņemšanu, nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu.
