"SEB bankas" prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik "SEB bankā" ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.
Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.
Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Lai banka identificētu politiski nozīmīgās personas, sākotnēji būs jāuzrunā katrs klients, jautājot, vai viņš ir politiski eksponēta persona. Noteikumi paredz, ka pats klients ir atbildīgs, lai sevi identificētu kā politiski nozīmīgu personu. Pēc tam darījumi politiski eksponēto personu kontos būs jāuzrauga. Bankai būs jāmonitorē un jāsaprot novirzes no naudas normālas apgrozības kontā un no tiem ienākumiem, ko klients pats paredzējis, skaidroja "SEB bankas" vadītāja.
Banka vēlas sagatavot pēc iespējas klientiem saprotamāku un draudzīgāku anketu, jo būs jāatbild uz diezgan daudziem jautājumiem par plānotajiem ienākumiem un izdevumiem. Šie ir personiski jautājumi, tāpēc cilvēkiem rodas neizpratne, kāpēc kāds interesējas par viņu finanšu līdzekļiem, kāpēc svešai personai jāstāsta kaut kas, ko varbūt nestāsta pat dzīvesbiedram, atzina Tetere. Viņa secināja, ka vēl jādomā, kā izstāstīt klientiem, kāpēc šādi jautājumi tiek uzdoti.
Kā ziņots, Saeima februāra sākumā grozīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, nosakot bankām pienākumu padziļināti pārbaudīt Latvijā politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu finanses. Līdz 1.martam par politiski nozīmīgu personu uzskatīja cilvēku, kas citā valstī ieņem nozīmīgu valsts amatu, piemēram, valsts vadītājs, parlamenta deputāts, ministrs, augstākās tiesas tiesnesis, kā arī ģimenes locekļus un ar viņu saistītās personas. Taču kopš 1.marta politiski nozīmīgu personu statuss tiek attiecināts arī uz Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, viņu ģimenes locekļiem un cieši saistītām personām. Bankām dots laiks līdz decembra sākumam, lai jaunās likuma prasības attiecinātu uz pašreizējiem klientiem.
"SEB bankas" valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka normu par politiski eksponētām personām galvenais mērķis ir izskaust korumpētību valsts amatpersonu un politisko personu vidū un radīt sistēmu, lai būtu saprotams, kādi naudas līdzekļi tiek apgrozīti bankā.
Minētie likuma grozījumi Latvijā veikti, jo mūsu valsts vēlas iestāties OECD un prasības pret Latviju ir augstākas, nekā būtu bijis pirms trim vai četriem gadiem. Politiski eksponēto personu monitorēšana ir nākamā līmeņa prasības Eiropas direktīvā, kas stāsies spēkā 2018.gadā, taču Latvija 2018. gada prasības cenšas piemērot jau tagad. "Esam flagmaņi, ejam pa priekšu citām Eiropas Savienības valstīm," teica Tetere, atzīmējot, ka ne visās Eiropas valstīs šīs izmaiņas jau ieviestas.
Tetere informēja, ka "SEB banka", izvērtējot klientu portfeli, riska apetīti un riska uzraudzību, jūtas ļoti droši, jo no bankas klientiem mazāk nekā 0,5% ir nerezidenti. Bankai ir ļoti maz klientu, kuri ir saistīti ar bijušajām Padomju Savienības valstīm. "SEB bankas" klienti nerezidenti vairāk ir no Eiropas, Skandināvijas, Lietuvas un Igaunijas. "Bankas uzraugāmais apjoms ir neliels, tāpēc jūtamies pārliecināti, ka mūsu risks ir labi uzraudzīts, ir laba sadarbība ar korespondentbankām un nav papildu ierobežojumu no korespondentbankām tāpēc, ka mēs nesaprotam vai neuzraugām savu klientu," teica Tetere. Tomēr ziņojumi Kontroles dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem ir ikdiena, jo ir ļoti daudz pazīmju, pēc kā jāziņo. Ir arī gadījumi, kad tiek bloķēti klienta konti un kad banka pārtrauc sadarbību ar klientu.
